piņķēt
piņķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.konstrukcijā: vārdu savienojums "piņķēt vaļā" Ar grūtībām raisīt, risināt (ko sasietu, sapinušos).
PiemēriPiņķēt vaļā ķēdi.
1.1.konstrukcijā: vārdu savienojums "piņķēt ārā" Ar grūtībām ņemt ārā (ko iesietu, iepinušos).
PiemēriPiņķēt putnu ārā no slazda.