jāt
jāt jāju, jāj, jāj, pag. jāju darbības vārds; intransitīvs
jājiens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pārvietoties, sēžot dzīvniekam (parasti zirgam) mugurā.
PiemēriJāt ar zirgu.
- Jāt ar zirgu.
- Jāt uz ēzeļa.
- Jāt rikšiem, aulekšiem.
- Pretī jāj jātnieks.
- Zēns jāj bez segliem.
1.1.transitīvs Vadīt, virzīt (dzīvnieku, parasti zirgu), sēžot (tam) mugurā.
PiemēriJāt zirgus uz ganībām.
- Jāt zirgus uz ganībām.
- Jāt zirgus pieguļā.