Paplašinātā meklēšana

Meklējam jāt.

Atrasts vārdos (47):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (352):

noplūst Aizplūst projām (piem., no bojātas caurules, vada, ierīces).
smērēt papīrus ar kādu ierakstu sabojāt dokumentu.
piesmērēt Ar kādu ierakstu, uzrakstītu tekstu u. tml. (ko) sabojāt, padarīt nederīgu.
izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
nopostīt Ar savu iedarbību iznīcināt, bojāt (ko).
nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību sabojāt (ko).
iedauzīt Ar sitienu, grūdienu iebojāt (piem., priekšmetu); radīt (bojājumu).
saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt; ar skrošu šāvienu savainot.
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piem., lai (to) pārvietotu, sabojātu.
satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt.
terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
uzart Arot padarīt irdenu, bez apauguma u. tml.; arot, padarot irdenu, sabojāt.
asinsizplūdums Asins uzkrāšanās (audos, orgānos), tām izplūstot no bojātiem asinsvadiem.
reģenerēt Atjaunot (piem., zaudētus vai bojātus organisma audus).
ielaist Ātri iebraukt, iejāt (kur iekšā).
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis).
sasisties Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), tikt sabojātam, saplēstam.
ielāps Auduma, ādas u. tml. gabals, ar ko salāpa cauru, izdilušu vietu; materiāla (piem., koka, skārda) gabals, ar ko salabo bojāto vietu.
sasalt Aukstuma iedarbībā sabojāties (par pārtikas produktiem).
ataulekšot Aulekšojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) – parasti par zirgu; atjāt aulekšos.
auļot Aulekšot; jāt auļos.
atauļot Auļojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); atjāt auļos.
izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); beržot izbojāt.
jādelēt Bieži vai ilgstoši, arī bez noteikta mērķa jāt (zirgu) šurp un turp.
izbraukāt Bieži vai vairākkārt braucot (pa ko), padarīt nelīdzenu, arī izdangāt, izbojāt.
ārdīt Bojāt (cilvēka organismu, arī atsevišķus orgānus).
mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; šādā veidā vai pagriežot, pastiepjot bojāt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
ēst Bojāt, arī iznīcināt (par kaitēkļiem).
deformēt Bojāt, sakropļot (organismu, tā daļu formu).
kropļot Bojāt.
maitāt Bojāt.
lūžņa Bojāti lietošanai nederīgi un nekārtīgi izmētāti priekšmeti; vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
sust Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām).
lūzt Bojāties, kļūt nelietojamam (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
maitāties Bojāties.
lūznis Bojāts, lietošanai nederīgs (parasti metāla priekšmets).
nobradāt Bradājot sabojāt, iznīcināt (ko); izbradāt.
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
nobraukāt Braukājot (pa ko, pāri kam) sabojāt, iznīcināt (to).
bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs (parasti jātnieks); šāds karavīrs, kas pieder pie muižnieku kārtas.
sabružāt Bružājot padarīt neizskatīgu, sabojāt.
sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) ar triecienu (vai triecieniem) tiek sabojāts, padarīts nelietojams.
sasist Būt par cēloni, ka, piem., sitiena, trieciena rezultātā (kas) tiek bojāts, arī padarīts nelietojams.
nobeigt Būt par cēloni, panākt vai pieļaut, ka (kas) aiziet bojā, tiek pilnīgi sabojāts.
būt čupā būt sabojātam, nederīgam lietošanai; būt pagalam.
sarkofāgs Būvkonstrukcija (piem., no dzelzsbetona), kas pilnībā pārsedz (parasti bojātu, apkārtējiem bīstamu) celtni, ēku u. tml.
sargāt Censties uzturēt labā kārtībā, nebojātu.
sacirst Cērtot, arī durot, izkožot u. tml. sabojāt.
sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi.
respondents Cilvēks, kas (intervijā, aptaujā) atbild uz uzdotajiem jautājumiem; atbildes sniedzējs, aptaujātais.
jāšana Darbība --> jāt.
vajāšana Darbība --> vajāt.
aijas Darbība, process --> aijāt; šūpojošas, aijājošas kustības.
vajātājs Darītājs --> vajāt.
izmuļļāt Darot (ko) nemākulīgi, neveikli, izbojāt, sabojāt.
datorvīruss Datorprogramma, kas datorā spēj vairoties un tādējādi sabojāt vai izdzēst datora cietajā diskā esošās programmas.
nodzert Daudz dzerot alkoholiskos dzērienus, pazaudēt, sabojāt.
nosmēķēt Daudz smēķējot, sabojāt (ko), nodarīt kaitējumu (organismam, veselībai).
nozīst Daudz zīžot, savainot, sabojāt.
izdauzīt Dauzot, sitot sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt).
izdedzināt Degot sabojāt, iznīcināt (par uguni).
jātnieciņš Dem. --> jātnieks.
pārdilt Dilstot kļūt cauram, bojātam; dilstot pārdalīties.
sadurt Durot radīt caurumus; durot sabojāt.
sadurstīt Durstot radīt caurumus; durstot sabojāt.
grauzt Ēdot urbties (kur iekšā) un bojāt (to); šādi urbjoties, veidot (kur caurumu, robu).
jājamzābaki Garie jātnieka zābaki.
noplūde Gāzes, elektriskās strāvas aizplūde projām (no bojātas caurules, vada, ierīces).
vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne; šīs slimības bojāti graudi; melnie graudi.
iegrauzt Graužot iebojāt.
nograuzt Graužot nodalīt nost; graužot sabojāt (kā virsmu).
sagrauzt Graužot sabojāt (parasti pilnīgi); izmantojot barībai, izalot, sacaurumot.
sagraizīt Griežot, graizot sabojāt (parasti viscaur, pilnīgi).
sagriezt Griežot, saskaroties ar ko asu, savainot; griežot, saskaroties ar ko asu, sabojāt.
lauzt Gūstot traumu, bojāt (kaulu) tā, ka (tas) salūst.
iestāvēties Iesākt bojāties (par uzglabātiem produktiem).
saspert Iesperot sašķelt, sabojāt (parasti pilnīgi) – par zibeni.
izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piem., labību) – par ūdeni, sniegu.
izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, sabojāt (piem., dīvānu), radot (tajā) padziļinājumus, bedres u. tml.
izsēdēt Ilgāku laiku sēžot (uz kā), sabojāt, nolietot.
izsēdēt Ilgāku laiku, daudz sēžot, izbojāt (apģērbu, tā daļu).
nopīpēt Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (ko).
apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt.
kost Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko).
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt.
izkliegt Ilgstoši kliedzot vai skaļi un daudz dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (balss aparātu).
izcūkot Izbojāt, sabojāt.
izķēzīt Izbojāt, sabojāt.
salaist šreijā izbojāt.
izmaitāt Izbojāt.
sadangāt Izdangāt, parasti stipri; ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi.
sasmērēt Izdarot ko nosodāmu, morāles normām neatbilstošu u. tml., sabojāt.
izniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot vēlamo rezultātu; sabojāt.
saēst Izmantojot barībai, izalojot, sabojāt; sagrauzt (2).
izēst Izmantojot barībai, izveidojot alas, sabojāt (no iekšpuses) – par kukaiņiem.
izskalot Izpostīt, sabojāt (parasti par lietus ūdeņiem).
sasijāt Izsijāt (ko) lielākā daudzumā; izsijāt (lielāku daudzumu kā).
apprašņāt Iztaujāt (daudzus vai visus).
izklaušināt Iztaujāt, izjautāt.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts, iznīcināts.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
savagot Izveidot, radīt (piem., priekšmetā, virsmā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
iejāde Jāšanas sporta disciplīna – vingrinājumu kopums, ar kuru zirgam ietrenē pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
nokapāt Kapājot (3) sabojāt, iznīcināt (ko) – par krusu.
izkapāt Kapājot (piem., ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
apkapāt Kapājot, cērtot iebojāt.
uzsēsties Kāpjot, liekot kāju (kam) pāri, novietoties (uz tā) jāteniski.
izkašņāt Kašņājot izjaukt; kašņājot izbojāt, izraut.
vaļējs lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda ir bojāti.
kirasietis Kavalērijas jātnieks, kura krūtis un muguru aizsargā metāla bruņas – kirasas.
saplīst Kļūt cauram, arī sabojāties, pārstāt funkcionēt (parasti par apģērbu, tā daļām).
dzīt Kļūt veselam, veidojoties jauniem audiem bojāto vietā; saaugt (par brūci).
saknābāt Knābājot sabojāt.
saknābt Knābjot sabojāt, parasti pilnīgi.
sakust Kūstot deformēties, sabojāties.
saķēpāt Ķēpājot (ko virsū), padarīt netīru, sabojāt (ko).
izēst Ķīmiskā procesā radīt caurumus, robus, sabojāt (priekšmetu) – par rūsu, kodīgām vielām.
ēst Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties bojāt, arī iznīcināt.
melnie graudi labības slimība; šīs slimības bojātie graudi.
sadēdēt Laika gaitā kļūt nestipram, sabojāties.
tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piem., pa spraugām, bojātu vietu).
salauzt Laužot kaulu, sabojāt, sakropļot (ķermeņa daļu).
nolauzt Laužot padarīt nederīgu, sabojāt (ko).
salauzt Laužot sabojāt, parasti pilnīgi.
uzlēkšot Lēkšiem uzjāt.
saliekt Liecot sabojāt, parasti pilnīgi.
urbējs Liels naktstauriņš, kura kāpuri grauž ejas bojātu koku stumbros, lakstaugu stublājos, augu saknēs.
apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā mazliet sabojāt (apģērbu, matus u. tml.).
salocīt Lokot sabojāt, parasti pilnīgi; saliekt (2).
beigt Ļoti bojāt.
sabeigt Ļoti sabojāt, padarīt slimu.
iebojāt Mazliet, arī vietām sabojāt.
iebojāties Mazliet, arī vietām sākt bojāties.
saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, arī savainot.
sagrauzt Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt; saēst (3).
sanitārā cirte meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto un citādi bojāto koku izciršana mežaudzē.
samīdīt Mīdot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt, nonāvēt.
nomīdīt Mīdot vai mīdoties piekļaut zemei (augus) un sabojāt, iznīcināt (ko).
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai daļēji iznīcināt (augus vai vietu, kur aug šie augi).
nomīdīt Mīdot, daudz staigājot, novalkāt, sabojāt (ko).
pūt Mikroorganismu iedarbībā bojāties, kļūt mīkstam, sadalīties.
izmīt Minot, staigājot izbojāt vai iznīcināt; izmīdīt.
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai daļēji iznīcināt (augus vai vietu, kur aug šie augi).
nomīņāt Mīņājot, mīņājoties (pa ko), piekļaut (augus) zemei un sabojāt vai iznīcināt (tos).
samocīties Mokoties, smagi pūloties, kļūt slimam, sabojāt veselību.
apstāt Neatlaidīgi uzmākties, vajāt.
sadumpoties Nedarboties pareizi, sabojāties.
palauzt Nedaudz atlauzt; laužot mazliet sabojāt.
gandēt Nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt, arī bojāt.
saķēzīt Nemākulīgi rīkojoties, sabojāt; arī saķēpāt.
nojukt Nenotikt, nerealizēties vai tikt sabojātam (par norisi, pasākumu u. tml.).
izjukt Nenotikt, nerealizēties vai tikt sabojātam (par norisi, pasākumu).
samuļļāt Neprasmīgi rīkojoties (ar ko), sabojāt, arī padarīt neskaidru.
samocīt Neprasmīgi, nemākulīgi rīkojoties (ar priekšmetu), iebojāt, sabojāt (to).
sadauzīt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, pakļaujot triecienam, sabojāt, padarīt nelietojamu.
lauzt Nevērīgi lietojot, bojāt, padarīt nederīgu.
driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, bojāt (piem., apģērbu); plēst (ko) driskās.
bradāt Nevērīgi, neuzmanīgi staigājot, mīdīt, bojāt (ko).
saplēst Neviļus pieļaut, ka (kas) saplīst, sabojājas; būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, sabojāts.
uzraut Neviļus pieļaut, ka (kas) tiek bojāts ar ko asu.
uzplēst Neviļus pieļaut, ka (kas) uzplīst, tiek bojāts (piemēram, saskarē ar ko asu); šādi pieļaut, ka rodas (bojājums).
jājampātaga No ādas sloksnēm pīta īsa pātaga (jātniekam).
apskādēt Nodarīt kaitējumu; sabojāt.
uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir sabojāts, sakropļots, iznīcis; norāda uz stāvokli, kad (cilvēks, dzīvnieks) ir zaudējis dzīvību.
sa- Norāda, ka (kas) tiek (parasti pilnīgi) sabojāts vai iznīcināts.
iz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek iznīcināts, likvidēts, sabojāts.
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, arī ievainots.
ieēst Norīt ar barību (ko neēdamu); apēst (ko) bojātu, kaitīgu.
fiksēt Nostiprināt (piem., bojātus locekļus, to daļas) noteiktā stāvoklī.
apsist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt (augus) – par krusu.
pamaitāt Pabojāt.
savandīt Padarīt (piem., zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt (parasti pilnīgi).
aptumšot Padarīt drūmu; sabojāt.
samaitāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu); ļoti pasliktināt (veselību); sabojāt (2).
sagandēt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt (1).
samaitāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt (1).
samaitāt Padarīt sliktu, negatīvi vērtējamu; sabojāt (4).
sagaismot Pakļaujot kāda starojuma iedarbībai, arī pārgaismojot, sabojāt, parasti pilnīgi (gaismjutīgu materiālu).
saēdināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, savainot, sabojāt.
ragaste Paliels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītei ķermeņa lejasdaļā ir raksturīgs garš, spēcīgs, pārragojies dējeklis, ar kura palīdzību tā bojāta vai satrupējuša koka stumbrā izveido eju, kurā dēj olas.
jaukt Panākt, būt par cēloni, ka kas vairs nepastāv vai tiek sabojāts.
izjaukt Panākt, ka nenotiek vai sabojāt (kādu norisi, pasākumu).
pārdzert Pārāk daudz dzerot (alkoholiskus dzērienus), izraisīt bīstamas sekas, sabojāt (ko).
pustula Parazītisko sēņu sporu kopa uz bojātajiem augiem.
nosvilt Pārkarstot sabojāties; sadegt (par ierīcēm).
sarūsēt Pārklāties (parasti pilnīgi) ar rūsu; rūsējot sabojāties.
pārgriezt Pārlieku griežot (ko), pārsniegt izturības robežu un (to) sabojāt.
maitāties Pasliktināties, bojāties.
sapelēt Pelējot sabojāties.
hakeris Persona, kas atšifrē datoru drošības sistēmas, nelegāli ielaužas citu datnēs, lai iegūtu, piem., finanšu datus, sabojātu datorus ar vīrusu.
piesis Pie jātnieka apavu papēžiem piestiprināms metāla loks ar asu izvirzījumu.
paplēst Plēšot mazliet sabojāt, iznīcināt (ko).
saplēst Plēšot sadalīt, sasmalcināt; plēšot sabojāt, arī iznīcināt.
saplīst Plīstot sadalīties vairākās daļās; plīstot tikt sabojātam, iznīcinātam.
saplucināt Plucinot sabojāt, iznīcināt (ko).
politiskais bēglis politisku, rases piederības, reliģisku u. c. iemeslu dēļ vajāta persona, kas pamet savu zemi un meklē patvērumu citā valstī.
sapostīt Postot daļēji sabojāt, iznīcināt.
nopratināt Pratināt un beigt pratināt; pratinot iztaujāt.
aptauja Process, darbība --> aptaujāt; aptaujāšana.
žokejs Profesionāls jātnieks.
nopūt Pūstot pilnīgi sabojāties, sairt vai atdalīties nost.
izpūt Pūstot sabojāties (parasti no iekšpuses); pūstot kam, sabojāties (par vidu, iekšpusi).
sapūt Pūstot sabojāties (parasti pilnīgi).
sacaurumot Radot (kam) caurumus, sabojāt (to).
uzrakņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, sabojāt.
izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt.
sapluinīt Raustot, purinot, pluinot saplēst, sabojāt.
sijāties Refl. --> sijāt (1); tikt sijātam.
bojājums Rezultāts --> bojāt; bojātā vieta.
norikšot Rikšojot, rikšiem noskriet (par zirgu); šādā veidā ar zirgu jāt, braukt.
sarūgt Rūgšanas procesā iegūt vēlamās īpašības; rūgstot sabojāties.
sabendēt Sabeigt (2); sabojāt.
sačakarēt Sabojāt (ko, parasti darbojoties, rīkojoties ar to).
sajāt Sabojāt (ko).
salauzt Sabojāt (piem., nevērīgi, neuzmanīgi lietojot).
sačammāt Sabojāt, izbojāt, padarīt nebaudāmu.
sacūkot Sabojāt, izbojāt.
saniekot Sabojāt, izlietot nelietderīgi; izniekot.
iznerrot Sabojāt, izniekot.
sagandēt Sabojāt, padarīt slimu.
sagraut Sabojāt, parasti neatgriezeniski.
piebeigt Sabojāt, sabeigt.
sadedzināt Sabojāt, savainot (ar ko karstu).
izbojāt Sabojāt.
izķēpāt Sabojāt.
izkropļot Sabojāt.
sadirst Sabojāt.
sadraņķēt Sabojāt.
sadrāzt Sabojāt.
sanerrot Sabojāt.
saplīst Sabojāties (parasti par mehānismiem, ierīcēm).
sasmakt Sabojāties tā, ka sāk (parasti ļoti nepatīkami) ost, piem., par pārtikas produktiem.
saniķoties Sabojāties, arī sākt darboties, funkcionēt ar traucējumiem.
sadegt Sabojāties, kļūt nelietojamam (par elektroierīcēm, kurām ir tinumi, sildoši elementi u. tml.).
saputēt Sabojāties, kļūt nelietojamam.
atņirgties Sabojāties, salūzt, saplīst.
nojūgties Sabojāties, salūzt.
nobeigties Sabojāties, vairs nedarboties (par mehānismiem, ierīcēm u. tml.).
saiet sviestā Sabojāties.
saiet dēlī Sabojāties.
saiet tūtā Sabojāties.
saiet tūtē Sabojāties.
noplīst Sabojāties.
salūzt Sabojāties.
mati kā salmu guba saka par sabojātiem, "nesavācamiem" matiem.
apsalt Salā tikt mazliet bojātam (no virspuses, visapkārt).
sabeigt Salaužot, saplēšot, nevīžīgi lietojot u. tml., padarīt nelietojamu; sabojāt.
iradiācija Sāpju izplatīšanās organismā ārpus tieši bojātās vai slimības skartās vietas.
saplosīt Saplēst, saraut gabalos (ko); plosot sabojāt, iznīcināt (ko).
nojukt Saplīst, sabojāties, pārstāt darboties vai darboties ar traucējumiem.
pasaudzēt Saudzējot panākt, ka (kas) netiek bojāts, saglabājas.
kāpslis Segliem piestiprināts jātnieka kāju atbalsts.
iegūtais sifiliss sifiliss, ar ko inficējas dzimumceļā caur bojātu ādu vai gļotādu.
pārsijāt Sijāt (ko) visu, viscaur.
nopratināt Sīki, stingri iztaujāt, izprašņāt.
izkust Siltuma iedarbībā deformēties, sabojāties (parasti par priekšmetiem).
izsist Sitot, ar sitienu ievainot, sabojāt (piem., ķermeņa daļu).
sasist Sitot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties (parasti pilnīgi) sabojāt, padarīt nelietojamu; negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek (parasti pilnīgi) sabojāts, padarīts nelietojams.
atdauzīt Sitot, dauzot (pa ko, ar ko), pamazām nolietot, sabojāt.
saskābt Skābstot sabojāties (parasti pilnīgi).
saskrambāt Skrambājot radīt (vairākas, arī daudzas) rievas, švīkas (kā) virsmā; skrambājot sabojāt (ko).
noskrambāt Skrambājot sabojāt.
apskrambāt Skrambājot savainot; skrambājot sabojāt (no virspuses, visapkārt).
saskrāpēt Skrāpējot radīt rievas, švīkas, līnijas (kā) virsmā; skrāpējot sabojāt (ko).
apskrāpēt Skrāpējot savainot; skrāpējot sabojāt (no virspuses, visapkārt).
aulekšot Skriet aulekšos (parasti par zirgu); jāt aulekšos.
bēgt Skriet prom (vairoties no vajātājiem, draudošām briesmām u. tml.).
uzslīdēt Slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot (to); slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam.
botulisms Slimība, ko izraisa saindēšanās ar pārtikas produktiem, piem., bojātiem konserviem, desām, šķiņķi, sviestu, kuri satur attiecīgu mikroorganismu toksīnus.
sabīdelēt Smalki samalt un izsijāt; šādā veidā iegūt (smalki samaltus miltus).
drasēt Soļot (parasti militārā solī), jāt.
samuļļāt Spaidot, jaucot, neprasmīgi novietojot u. tml., sabojāt.
izspārdīt Spārdot radīt, izveidot (kur, piem., bedri); spārdot sabojāt (ko).
saspārdīt Spārdot sabojāt.
saspert Sperot, ar spērienu sabojāt.
saspiest Spiežot sabojāt.
saspiesties Spiežot tikt sabojātam.
uzsprāgt Sprādziena, triecienviļņa iedarbībā tikt bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
saspridzināt Spridzinot sašķelt, sadalīt; spridzinot sabojāt (parasti pilnīgi), arī iznīcināt (1).
nostaigāt Staigājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt (ko).
izbradāt Staigājot (pāri vai cauri) nomīdīt, sabojāt; bradājot izmīdīt, izbojāt.
apdriskāt Stipri apvalkāt (apģērbu, apavus); lietojot sabojāt.
beigts Stipri bojāts, nederīgs (par priekšmetiem).
sadegt Stipri sakarstot, sabojāties, kļūt nelietojamam.
uzbrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
sasust Sūtot sabojāties.
rūgt Šādā veidā iegūt nevēlamas īpašības, bojāties.
ķēpāt Šādā veidā padarīt netīru, bojāt (ko).
noskrāpēt Šādā veidā sabojāt (ko).
sašaudīt Šaudot sabojāt.
torpedēt Šaujot ar torpēdu, iznīcināt, sabojāt.
pāršaut Šaujot radīt caurumu un sabojāt (ko).
sašaut Šaujot sabojāt (parasti pilnīgi).
atšaudīties Šaut (parasti uz vajātājiem, ielencējiem u. tml.), lai varētu atkāpties, izbēgt.
barjera Šķērslis, kas jāpārvar skrējējam vai jātniekam.
auklēt Šūpot, aijāt uz rokām (parasti mazu bērnu).
jēls Tāds, kam ir stipri, līdz asinīm bojāta ādas virskārta (par ķermeņa daļām).
tiesājams Tāds, kas ir jātiesā [1] (1).
pusdzīvs Tāds, kas ir ļoti bojāts, cietis (par augiem).
nesalaužams Tāds, kas ir tik izturīgs, ka to ir grūti vai neiespējami salauzt, sabojāt.
vesels Tāds, kas nav bojāts (par augiem, to daļām).
vesels Tāds, kas nav dalīts, dalījies atsevišķās daļās, gabalos; arī tāds, kas pastāv, ir saglabājies neskarts, nebojāts.
martiroloģijs Tādu personu saraksts, uzskaitījums, kuras ir vajātas vai kurām ir sagādātas ciešanas.
atsijas Tas, kas ir atsijāts (parasti no graudiem).
izsijas Tas, kas ir izsijāts; arī atsijas.
balti Tautu grupa Eiropas austrumu daļā pie Baltijas jūras (latvieši, lietuvieši; senatnē arī senprūši, jātvingi, kurši, zemgaļi, latgaļi, sēļi).
satecēt Tekot, plūstot šķidrumam, kļūt (parasti viscaur) slapjam, arī tikt sabojātam (parasti pilnīgi).
plīst Tiekot daudz lietotam, kļūt plānākam, caurumainam, arī tikt bojātam.
saliekties Tiekot liektam, sabojāties, parasti pilnīgi.
salocīties Tiekot locītam, sabojāties, parasti pilnīgi.
sadegt Tiekot pārmērīgi ceptam, sākt pārogļoties, sabojāties, kļūt nelietojamam.
ciest Tikt bojātam, iznīcinātam.
cūkot Tīšuprāt kaitēt (kādam); tīšuprāt bojāt.
sarāvums Trauma, kuras rezultātā tiek bojāts (kāds ķermeņa orgāns, ķermeņa daļa).
tramdīt Trenkāt, arī biedēt, vajāt (dzīvnieku).
sadauzīties Trieciena (vai triecienu) rezultātā (piem., atsitoties pret ko) sabojāties, kļūt nelietojamam.
sasist Triecoties (pret augiem), sabojāt, salauzīt (tos), parasti pilnīgi (par nokrišņiem).
izkapāt Triecoties (pret ko), izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (par ko krītošu, lidojošu).
sakapāt Triecoties (pret ko), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to) – piem., par krusu, lietu.
satrūdēt Trūdot sadalīties, sairt; trūdot sabojāties (parasti pilnīgi).
satrunēt Trunot sabojāties (parasti pilnīgi).
notrunēt Trunot viscaur sabojāties; satrunēt.
satrupēt Trupot sabojāties (parasti pilnīgi).
notrupēt Trupot viscaur sabojāties; satrupēt.
saurbināt Urbinot izveidot (caurumus); urbinot sabojāt.
sarūgtēt Uzglabāšanas laikā kļūt rūgtam, sabojāties.
uzvaicāt Uzjautāt, uztaujāt.
nomīt Uzminot virsū, pieplacināt (augus), sabojāt vai iznīcināt (tos).
samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, sabojāt, parasti pilnīgi, arī savainot, iznīcināt.
izbraukt Vairākkārt braucot, padarīt nelīdzenu, arī izbojāt, daļēji iznīcināt.
izstaigāt Vairākkārt staigājot, izbojāt (kādu vietu); vairākkārt staigājot, izmīdīt (augus).
mīdīt Vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
jādelēt Vairākkārt vai ilgstoši jāt dažādos virzienos.
ķert Vajāt, lai notvertu, tiesātu, sodītu.
nomīt Valkājot nošķiebt (apaviem papēžus); šādā veidā padarīt neizskatīgus (apavus), sabojāt (tos).
redemarkācija Valsts robežas atjaunošana dabā; valsts robežas līnijas pārbaude, bojāto robežzīmju atjaunošana un nomaiņa.
terors Varmācīgu darbību kopums ar mērķi iebiedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
peldošais zārks vecs, bojāts ūdens transportlīdzeklis, ar kuru ir bīstami braukt.
saķēpāt Veicot labojumus, papildinājumus, padarīt neglītu, sabojāt (gatavo tekstu, zīmējumu u. tml.).
izšmaukt Veikli izvairīties (no meklētājiem, vajātājiem).
pārsijāt Vēlreiz, atkārtoti sijāt.
pikadors Vēršu cīņas dalībnieks – jātnieks, kas kaitina vērsi ar pīķa dūrieniem.
žandarmērija Viduslaiku Francijā – īpaši smagi apbruņotas jātnieku karaspēka daļas.
jēlums Vieta, kur ir stipri, līdz asinīm bojāta ādas virskārta vai gļotāda; brūce, čūla.
mērķis Vieta, kur jātrāpa (metot, sitot u. tml.).
noviļāt Viļājoties, vārtoties saplacināt, sabojāt (ko).
savīst Vīstot sabojāties, arī aiziet bojā.
sazelēt Zelējot padarīt slapju, neizskatīgu; zelējot sabojāt.
sazīžļāt Zīžļājot sabojāt, parasti pilnīgi.
sazīst Zīžot sabojāt, parasti pilnīgi.

jāt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

jāt

LLVV

jāt

MEV

jât