Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam jāt.

Atrasts vārdos (47):

Atrasts etimoloģijās (6):

Atrasts vārdu savienojumos (7):

Atrasts skaidrojumos (200):

noplūst Aizplūst projām (piem., no bojātas caurules, vada, ierīces).
smērēt papīrus ar kādu ierakstu sabojāt dokumentu.
piesmērēt Ar kādu ierakstu, uzrakstītu tekstu u. tml. (ko) sabojāt, padarīt nederīgu.
izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
nopostīt Ar savu iedarbību iznīcināt, bojāt (ko).
nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību sabojāt (ko).
iedauzīt Ar sitienu, grūdienu iebojāt (piem., priekšmetu); radīt (bojājumu).
saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt; ar skrošu šāvienu savainot.
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piem., lai (to) pārvietotu, sabojātu.
satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt.
terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
uzart Arot padarīt irdenu, bez apauguma u. tml.; arot, padarot irdenu, sabojāt.
asinsizplūdums Asins uzkrāšanās (audos, orgānos), tām izplūstot no bojātiem asinsvadiem.
reģenerēt Atjaunot (piem., zaudētus vai bojātus organisma audus).
ielaist Ātri iebraukt, iejāt (kur iekšā).
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis).
sasisties Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), tikt sabojātam, saplēstam.
ielāps Auduma, ādas u. tml. gabals, ar ko salāpa cauru, izdilušu vietu; materiāla (piem., koka, skārda) gabals, ar ko salabo bojāto vietu.
sasalt Aukstuma iedarbībā sabojāties (par pārtikas produktiem).
ataulekšot Aulekšojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) – parasti par zirgu; atjāt aulekšos.
auļot Aulekšot; jāt auļos.
atauļot Auļojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); atjāt auļos.
izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); beržot izbojāt.
jādelēt Bieži vai ilgstoši, arī bez noteikta mērķa jāt (zirgu) šurp un turp.
izbraukāt Bieži vai vairākkārt braucot (pa ko), padarīt nelīdzenu, arī izdangāt, izbojāt.
ārdīt Bojāt (cilvēka organismu, arī atsevišķus orgānus).
mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; šādā veidā vai pagriežot, pastiepjot bojāt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
ēst Bojāt, arī iznīcināt (par kaitēkļiem).
deformēt Bojāt, sakropļot (organismu, tā daļu formu).
kropļot Bojāt.
maitāt Bojāt.
lūžņa Bojāti lietošanai nederīgi un nekārtīgi izmētāti priekšmeti; vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
sust Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām).
lūzt Bojāties, kļūt nelietojamam (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
maitāties Bojāties.
lūznis Bojāts, lietošanai nederīgs (parasti metāla priekšmets).
nobradāt Bradājot sabojāt, iznīcināt (ko); izbradāt.
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
nobraukāt Braukājot (pa ko, pāri kam) sabojāt, iznīcināt (to).
bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs (parasti jātnieks); šāds karavīrs, kas pieder pie muižnieku kārtas.
sabružāt Bružājot padarīt neizskatīgu, sabojāt.
sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) ar triecienu (vai triecieniem) tiek sabojāts, padarīts nelietojams.
sasist Būt par cēloni, ka, piem., sitiena, trieciena rezultātā (kas) tiek bojāts, arī padarīts nelietojams.
nobeigt Būt par cēloni, panākt vai pieļaut, ka (kas) aiziet bojā, tiek pilnīgi sabojāts.
būt čupā būt sabojātam, nederīgam lietošanai; būt pagalam.
sarkofāgs Būvkonstrukcija (piem., no dzelzsbetona), kas pilnībā pārsedz (parasti bojātu, apkārtējiem bīstamu) celtni, ēku u. tml.
sargāt Censties uzturēt labā kārtībā, nebojātu.
sacirst Cērtot, arī durot, izkožot u. tml. sabojāt.
sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi.
respondents Cilvēks, kas (intervijā, aptaujā) atbild uz uzdotajiem jautājumiem; atbildes sniedzējs, aptaujātais.
jāšana Darbība --> jāt.
vajāšana Darbība --> vajāt.
aijas Darbība, process --> aijāt; šūpojošas, aijājošas kustības.
vajātājs Darītājs --> vajāt.
izmuļļāt Darot (ko) nemākulīgi, neveikli, izbojāt, sabojāt.
datorvīruss Datorprogramma, kas datorā spēj vairoties un tādējādi sabojāt vai izdzēst datora cietajā diskā esošās programmas.
nodzert Daudz dzerot alkoholiskos dzērienus, pazaudēt, sabojāt.
nosmēķēt Daudz smēķējot, sabojāt (ko), nodarīt kaitējumu (organismam, veselībai).
nozīst Daudz zīžot, savainot, sabojāt.
izdauzīt Dauzot, sitot sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt).
izdedzināt Degot sabojāt, iznīcināt (par uguni).
jātnieciņš Dem. --> jātnieks.
pārdilt Dilstot kļūt cauram, bojātam; dilstot pārdalīties.
sadurt Durot radīt caurumus; durot sabojāt.
sadurstīt Durstot radīt caurumus; durstot sabojāt.
grauzt Ēdot urbties (kur iekšā) un bojāt (to); šādi urbjoties, veidot (kur caurumu, robu).
jājamzābaki Garie jātnieka zābaki.
noplūde Gāzes, elektriskās strāvas aizplūde projām (no bojātas caurules, vada, ierīces).
vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne; šīs slimības bojāti graudi; melnie graudi.
iegrauzt Graužot iebojāt.
nograuzt Graužot nodalīt nost; graužot sabojāt (kā virsmu).
sagrauzt Graužot sabojāt (parasti pilnīgi); izmantojot barībai, izalot, sacaurumot.
sagraizīt Griežot, graizot sabojāt (parasti viscaur, pilnīgi).
sagriezt Griežot, saskaroties ar ko asu, savainot; griežot, saskaroties ar ko asu, sabojāt.
lauzt Gūstot traumu, bojāt (kaulu) tā, ka (tas) salūst.
iestāvēties Iesākt bojāties (par uzglabātiem produktiem).
saspert Iesperot sašķelt, sabojāt (parasti pilnīgi) – par zibeni.
izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piem., labību) – par ūdeni, sniegu.
izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, sabojāt (piem., dīvānu), radot (tajā) padziļinājumus, bedres u. tml.
izsēdēt Ilgāku laiku sēžot (uz kā), sabojāt, nolietot.
izsēdēt Ilgāku laiku, daudz sēžot, izbojāt (apģērbu, tā daļu).
nopīpēt Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (ko).
apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt.
kost Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko).
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt.
izkliegt Ilgstoši kliedzot vai skaļi un daudz dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (balss aparātu).
izcūkot Izbojāt, sabojāt.
izķēzīt Izbojāt, sabojāt.
salaist šreijā izbojāt.
izmaitāt Izbojāt.
sadangāt Izdangāt, parasti stipri; ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi.
sasmērēt Izdarot ko nosodāmu, morāles normām neatbilstošu u. tml., sabojāt.
izniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot vēlamo rezultātu; sabojāt.
saēst Izmantojot barībai, izalojot, sabojāt; sagrauzt (2).
izēst Izmantojot barībai, izveidojot alas, sabojāt (no iekšpuses) – par kukaiņiem.
izskalot Izpostīt, sabojāt (parasti par lietus ūdeņiem).
sasijāt Izsijāt (ko) lielākā daudzumā; izsijāt (lielāku daudzumu kā).
apprašņāt Iztaujāt (daudzus vai visus).
izklaušināt Iztaujāt, izjautāt.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts, iznīcināts.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
savagot Izveidot, radīt (piem., priekšmetā, virsmā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
iejāde Jāšanas sporta disciplīna – vingrinājumu kopums, ar kuru zirgam ietrenē pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
jāšus jāteniski.
džigits jātnieks, kas spēj izpildīt sarežģītus trikus (Kaukāzā, Vidusāzijā).
kavalkāde jātnieku grupa, rinda.
kavalērija jātnieku karaspēks.
steks jātnieku pātaga – tievs spieķis ar siksnas cilpu galā.
nokapāt Kapājot (3) sabojāt, iznīcināt (ko) – par krusu.
izkapāt Kapājot (piem., ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
apkapāt Kapājot, cērtot iebojāt.
uzsēsties Kāpjot, liekot kāju (kam) pāri, novietoties (uz tā) jāteniski.
izkašņāt Kašņājot izjaukt; kašņājot izbojāt, izraut.
vaļējs lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda ir bojāti.
kirasietis Kavalērijas jātnieks, kura krūtis un muguru aizsargā metāla bruņas – kirasas.
saplīst Kļūt cauram, arī sabojāties, pārstāt funkcionēt (parasti par apģērbu, tā daļām).
dzīt Kļūt veselam, veidojoties jauniem audiem bojāto vietā; saaugt (par brūci).
saknābāt Knābājot sabojāt.
saknābt Knābjot sabojāt, parasti pilnīgi.
sakust Kūstot deformēties, sabojāties.
saķēpāt Ķēpājot (ko virsū), padarīt netīru, sabojāt (ko).
izēst Ķīmiskā procesā radīt caurumus, robus, sabojāt (priekšmetu) – par rūsu, kodīgām vielām.
ēst Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties bojāt, arī iznīcināt.
melnie graudi labības slimība; šīs slimības bojātie graudi.
sadēdēt Laika gaitā kļūt nestipram, sabojāties.
tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piem., pa spraugām, bojātu vietu).
salauzt Laužot kaulu, sabojāt, sakropļot (ķermeņa daļu).
nolauzt Laužot padarīt nederīgu, sabojāt (ko).
salauzt Laužot sabojāt, parasti pilnīgi.
uzlēkšot Lēkšiem uzjāt.
saliekt Liecot sabojāt, parasti pilnīgi.
urbējs Liels naktstauriņš, kura kāpuri grauž ejas bojātu koku stumbros, lakstaugu stublājos, augu saknēs.
apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā mazliet sabojāt (apģērbu, matus u. tml.).
salocīt Lokot sabojāt, parasti pilnīgi; saliekt (2).
beigt Ļoti bojāt.
sabeigt Ļoti sabojāt, padarīt slimu.
iebojāt Mazliet, arī vietām sabojāt.
iebojāties Mazliet, arī vietām sākt bojāties.
saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, arī savainot.
sagrauzt Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt; saēst (3).
sanitārā cirte meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto un citādi bojāto koku izciršana mežaudzē.
samīdīt Mīdot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt, nonāvēt.
nomīdīt Mīdot vai mīdoties piekļaut zemei (augus) un sabojāt, iznīcināt (ko).
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai daļēji iznīcināt (augus vai vietu, kur aug šie augi).
nomīdīt Mīdot, daudz staigājot, novalkāt, sabojāt (ko).
pūt Mikroorganismu iedarbībā bojāties, kļūt mīkstam, sadalīties.
izmīt Minot, staigājot izbojāt vai iznīcināt; izmīdīt.
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai daļēji iznīcināt (augus vai vietu, kur aug šie augi).
nomīņāt Mīņājot, mīņājoties (pa ko), piekļaut (augus) zemei un sabojāt vai iznīcināt (tos).
samocīties Mokoties, smagi pūloties, kļūt slimam, sabojāt veselību.
apstāt Neatlaidīgi uzmākties, vajāt.
sadumpoties Nedarboties pareizi, sabojāties.
palauzt Nedaudz atlauzt; laužot mazliet sabojāt.
gandēt Nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt, arī bojāt.
saķēzīt Nemākulīgi rīkojoties, sabojāt; arī saķēpāt.
nojukt Nenotikt, nerealizēties vai tikt sabojātam (par norisi, pasākumu u. tml.).
izjukt Nenotikt, nerealizēties vai tikt sabojātam (par norisi, pasākumu).
samuļļāt Neprasmīgi rīkojoties (ar ko), sabojāt, arī padarīt neskaidru.
samocīt Neprasmīgi, nemākulīgi rīkojoties (ar priekšmetu), iebojāt, sabojāt (to).
sadauzīt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, pakļaujot triecienam, sabojāt, padarīt nelietojamu.
lauzt Nevērīgi lietojot, bojāt, padarīt nederīgu.
driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, bojāt (piem., apģērbu); plēst (ko) driskās.
bradāt Nevērīgi, neuzmanīgi staigājot, mīdīt, bojāt (ko).
saplēst Neviļus pieļaut, ka (kas) saplīst, sabojājas; būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, sabojāts.
uzraut Neviļus pieļaut, ka (kas) tiek bojāts ar ko asu.
uzplēst Neviļus pieļaut, ka (kas) uzplīst, tiek bojāts (piemēram, saskarē ar ko asu); šādi pieļaut, ka rodas (bojājums).
jājampātaga No ādas sloksnēm pīta īsa pātaga (jātniekam).
apskādēt Nodarīt kaitējumu; sabojāt.
uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir sabojāts, sakropļots, iznīcis; norāda uz stāvokli, kad (cilvēks, dzīvnieks) ir zaudējis dzīvību.
sa- Norāda, ka (kas) tiek (parasti pilnīgi) sabojāts vai iznīcināts.
iz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek iznīcināts, likvidēts, sabojāts.
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, arī ievainots.
ieēst Norīt ar barību (ko neēdamu); apēst (ko) bojātu, kaitīgu.
fiksēt Nostiprināt (piem., bojātus locekļus, to daļas) noteiktā stāvoklī.
apsist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt (augus) – par krusu.
pamaitāt Pabojāt.
savandīt Padarīt (piem., zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt (parasti pilnīgi).
aptumšot Padarīt drūmu; sabojāt.
samaitāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu); ļoti pasliktināt (veselību); sabojāt (2).
sagandēt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt (1).
samaitāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt (1).
samaitāt Padarīt sliktu, negatīvi vērtējamu; sabojāt (4).
sagaismot Pakļaujot kāda starojuma iedarbībai, arī pārgaismojot, sabojāt, parasti pilnīgi (gaismjutīgu materiālu).
saēdināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, savainot, sabojāt.
ragaste Paliels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītei ķermeņa lejasdaļā ir raksturīgs garš, spēcīgs, pārragojies dējeklis, ar kura palīdzību tā bojāta vai satrupējuša koka stumbrā izveido eju, kurā dēj olas.
jaukt Panākt, būt par cēloni, ka kas vairs nepastāv vai tiek sabojāts.
izjaukt Panākt, ka nenotiek vai sabojāt (kādu norisi, pasākumu).
pārdzert Pārāk daudz dzerot (alkoholiskus dzērienus), izraisīt bīstamas sekas, sabojāt (ko).
pustula Parazītisko sēņu sporu kopa uz bojātajiem augiem.
nosvilt Pārkarstot sabojāties; sadegt (par ierīcēm).
sarūsēt Pārklāties (parasti pilnīgi) ar rūsu; rūsējot sabojāties.
pārgriezt Pārlieku griežot (ko), pārsniegt izturības robežu un (to) sabojāt.
maitāties Pasliktināties, bojāties.
sapelēt Pelējot sabojāties.
hakeris Persona, kas atšifrē datoru drošības sistēmas, nelegāli ielaužas citu datnēs, lai iegūtu, piem., finanšu datus, sabojātu datorus ar vīrusu.
piesis Pie jātnieka apavu papēžiem piestiprināms metāla loks ar asu izvirzījumu.
paplēst Plēšot mazliet sabojāt, iznīcināt (ko).
saplēst Plēšot sadalīt, sasmalcināt; plēšot sabojāt, arī iznīcināt.

Atrasts piemēros (200):

murgot ..Ilze .. raudāja, kad vīrs murgoja, karstuma vajāts un mocīts.
pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
aijāt Aijāt bērnu, lelli.
vajātājs Aizbēgt no vajātāja.
aizjāt Aizjāt pieguļā.
aizjāt Aizjāt tālu prom.
aizjāt Aizjāt zirgu uz ganībām.
ieaijāt Aizmigt, priežu šalkoņas ieaijātam.
aizplombēt Aizplombēt bojāto zobu.
saraudāties Aktrisei jātiek galā ar emocijām, lai uz skatuves neiznāk saraudāties.
sarkofāgs Ap bojāto kodolreaktoru uzcelts dzelzsbetona sarkofāgs.
apjāt Apjāt ap tīrumu.
apjāt Apjāt apkārt slīkšņai, purvājam.
apjāt Apjāt mežus un pļavas.
aptaujāt Aptaujāt iedzīvotājus.
aptaujāt Aptaujāt lauksaimniekus par tehnikas iegādes iespējām.
pircējs Aptaujāt pircējus.
sabojāt Ar smagām kravām sabojāt ceļa segumu.
zirdzinieks Ar zirga bailēm ir saskāries ikviens zirdzinieks – gan sportisti, gan hobija jātnieki, gan zirgkopēji.
tpu Arī tad, ja, tpu-tpu-tpu, ziemā neslimojāt, par veselību jārūpējas.
atjāt Atjāt bēri uz mājām.
atlasīt Atlasīt bojātās ogas.
jātenisks Atrasties jāteniskā stāvoklī.
rotmistrs Atsevišķā jātnieku pulka rotmistrs.
atsijāt Atsijāt sēnalas no graudiem.
atsijāt Atsijāt sliktākos darbus.
atsijāt Atsijāt vērtīgāko no pagātnes mantojuma.
atšķirot Atšķirot bojātos kartupeļus no veselajiem.
treponēma Bālās treponēmas var iekļūt organismā dažādās vietās, kur bojāta āda vai gļotāda.
papaijāt Bērns grib papaijāt sunīti.
sūcējtipa Bieži sastopami telpaugu bojātāji ir sūcējtipa kaitēkļi – bruņutis, tīklērces.
acs Bojāt acis.
bojāt Bojāt garastāvokli, bērna raksturu.
bojāt Bojāt mehānismu.
bojāt Bojāt veselību, redzi, dzirdi.
vasks Bojātā āda ir vaska dzeltena.
kanalizācija Bojāta kanalizācija.
padots Bojātais kuģis padots vētras varai.
spiegt Bojātais ventilators sācis spiegt.
kustīgs Bojātais zobs ir kustīgs.
sasveķot Bojātās egles miza sasveķojusi.
nekrotizēties Bojātie audi strauji nekrotizējas.
novadtekne Bojāto ūdens novadtekņu nomaiņa.
acuzobs Bojāts acuzobs.
pinums Bojāts nervu pinums.
jātnieks Brašs jātnieks.
svabads Braucot jāturas ceļa vai ielas labajā pusē, atstājot svabadu ceļa kreiso pusi.
tikt Būtu jātiek pie radiem.
slīdvirsma Caurule ar bojātu iekšējo slīdvirsmu.
stāvēt Ceļmalā stāv automašīna ar bojātu riepu.
jātnieks Cirka jātniece.
uztaujāt Darbā uztaujāt, kas varētu instrumentu aizdot.
tiroksīns Daudzi uztura bagātinātāji satur jodu vai pat vairogdziedzera ražoto hormonu tiroksīnu, kas var neatgriezeniski bojāt vairogdziedzera darbību.
dreijāt Dreijāt bērnu rotaļlietas.
drošs Droši vien negaidījāt?
nojāt Galīgi nojāts dzinējs.
gāzēt Gāzējot mašīna tiek bojāta.
sijātājs Grants sijātājs.
ieaijāt Ieaijāt bērnu.
iebojāt Iebojāt mašīnas krāsojumu.
iebojāt Iebojāti kartupeļi.
iejāt Iejāt jaunu un niķīgu zirgu.
iejāt Iejāt mežā.
iejāt Iejāt pa vārtiem pagalmā.
ielasīties Ielasījušies arī bojāti kartupeļi.
ierādīt Ierādīt, kā jātur izkapts.
iesijāt Iesijāt miltus bļodā.
iesmērēt Iesmērēt bojātu preci.
burlaks Interpola vajātais Latvijas burlaku ducis.
taujāt Intervijā deputāts tika taujāts par savu politisko pieredzi.
izbojāt Izbojāt audumu, zīmējumu.
izbojāt Izbojāt labo noskaņojumu.
izmukt Izdevās izmukt no vajātājiem.
izdreijāt Izdreijātas krēsla kājas.
izjāt Izjāt apgaitā pa mežu.
izjāt Izjāt cauri parkam.
izjāt Izjāt klajumā.
izjāt Izjāt līdz ezeram.
izjāt Izjāt no meža.
izjāt Izjāt zirgus no aploka.
stobrs Izlādējot ieroci, tā stobrs jātur uz augšu vai leju.
izlasīt Izlasīt no groza bojātos ābolus.
izsijāt Izsijāt granti.
izsijāt Izsijāt graudus, putraimus.
izsijāt Izsijāt iegūtās atziņas, iespaidus.
izsijāt Izsijāt miltus caur sietu.
pa Iztaujāt aculieciniekus pa vienam.
iztaujāt Iztaujāt ceļotāju, ciemiņu.
iztaujāt Iztaujāt par redzēto un dzirdēto.
iztaujāties Iztaujāties un nekā neuzzināt.
stāze Ja ir bojātas vēnu vārstules, asins plūsma tiek traucēta, veidojas stāze jeb venozo asiņu pārpilnība.
pārspīlēt Ja mati ļoti bojāti, masku var lietot divas reizes nedēļā, bet nevajag pārspīlēt.
ēzelis jāt ar ēzeli.
ugunīgs jāt ar ugunīgu ērzeli.
jāt jāt ar zirgu.
aulekši jāt aulekšiem.
pieguļa jāt pieguļā.
auļi jāt pilnos auļos.
jāt jāt rikšiem, aulekšiem.
jāt jāt uz ēzeļa.
jāt jāt zirgus pieguļā.
jāt jāt zirgus uz ganībām.
šķērdēties jātaupa līdzekļi, nevar šķērdēties.
teikt jāteic, tā ir pareiza pieeja.
līšus jātiek projām! Ja ne iešus, tad kaut rāpus un līšus!
projām jātiek projām! Ja ne iešus, tad kaut rāpus un līšus!
piesis jātnieka piesis.
redingots jātnieka redingots.
uzsēde jātnieka uzsēde konkūra laikā.
aizauļot jātnieki aizauļoja kalnos.
izjāt jātnieki izjāja manēžā.
jātnieks jātnieki piedalās sporta svētkos.
aizrikšot jātnieki sirmos, staltos zirgos aizrikšoja pa ceļu.
aulekšot jātnieks aulekšo.
auļot jātnieks auļo tālāk.
krist jātnieks krīt zemē no zirga.
jātnieks jātnieks melnā zirgā.
uzlēkšot jātnieks pareizi uzlēkšo uz šķēršļa.
sviest jātnieks sviež kāju pāri zirga mugurai.
uzauļot jātnieks uzauļo uz laukuma.
uzliekties jātnieks uzliecas uz zirga kakla.
jātnieks jātnieku ierinda, nodaļa.
kamzolis jātnieku kamzoļi.
karabīne jātnieku karabīne.
kavalkāde jātnieku kavalkāde.
kohorta jātnieku kohorta.
steks jātnieku steki.
pulks jātnieku, kājnieku pulks.
jātvingi jātvingu valoda.
strūklains Kartupeļi ir zemas kvalitātes – strūklaini, puvuši, bojāti.
kur Kur jūs bijāt?
zirglietas Lai jātu ar zirgu, nepieciešami segli, kāpšļi, seglu siksna, sega un citas zirglietas.
lasīt Lasīt ārā no kastēm bojātos dārzeņus.
pamīļot Lauku mājā varēja pamīļot kaziņas un cālīšus, paijāt un spēlēties ar suņiem un kaķiem.
atjāt Laukumā atjāj jātnieks.
rāpus Ledū ielūzušajam jātuvojas rāpus, tāpat rāpus jāvirzās prom no bīstamās vietas.
trimmēt Lielākajai daļai terjeru spalva ir cieta, tā jātrimē.
kalst Liepa ar bojātajām saknēm sāk kalst.
nopaijāt Ļaut bērnam nopaijāt kaķīti.
atmūķēt Mācēt atmūķēt bojāto slēdzeni.
ziķeris Mammai jātiek galā ar trim maziem ziķeriem.
sebu Man atjāja tautu dēls Sebu, sebu vakarā; Dienu jāt nedrīkstēja, Simts ielāpu biksītēs.
bojāties Mašīna sākusi bojāties.
sijātājs Miltu sijātājs.
sijātava Miltu sijātava.
vaininieks Motora sakaršanas vaininieks ir bojātais ventilators.
bojāties Neapēstā kūka sāka bojāties.
sajaukt Nedrīkst sajaukt bojātos kartupeļus ar veselajiem.
nepacietīgs Nepacietīgi iztaujāt atnācēju.
sabojāt Nepareizi audzinot, sabojāt bērnu.
jātnieks Nepieredzējis jātnieks.
neprasme Neprasmes dēļ sabojāt mehānismu.
spēt Nespēt sabojāt romantisko noskaņu.
nest Nest bojāto preci atpakaļ uz veikalu.
plūst No bojātās cisternas plūda nafta.
izlēkt No bojātās vietas izlec dzirksteles.
nojāt Nojāt ar ēzelīti no kalna zemē.
nojāt Nojāt lejā no jumta.
nojāt Nojāt lielu gabalu.
nojāt Nojāt vienu apli pa manēžu.
nojāt Nojāt zemē no liela augstuma.
nojāt Nojāta automašīna.
nojāt Nojāts mopēds, velosipēds.
nojāt Nojāts zirgs.
atsevišķi Nolikt bojātos ķieģeļus atsevišķi.
nopaijāt Nopaijāt bērnam galviņu.
sepse Orālā sepse var rasties no bojātiem zobiem un strutojošām mandelēm.
saplacināt Padarot plakanu, sabojāt.
padomija Padomijā vajātie disidenti.
paijāt Paijāt bērnu.
paijāt Paijāt kaķēnu.
paijāt Paijāt lellei galvu.
luteklis Paijāt savu pūkaino lutekli.
papaijāt Papaijāt bērnam galvu.
pārjāt Pārjāt mājās.
pārjāt Pārjāt pāri laukam.
pārsijāt Pārsijāt augsni.
pārsijāt Pārsijāt granti.
uzjāt Partija sola uzjāt stikla kalnā.
pataujāt Pataujāt cenas.
pataujāt Pataujāt par iespēju maksāt tikai kredītprocentus .
vajāt Pēc darba publicēšanas zinātnieku sāka vajāt, un viņš bija spiests bēguļot.
bojāt Pelējuma bojātas istabas sienas.
piejāt Pie pilsētas mūriem piejāj daži jātnieki ar zirgiem.
piejāt Piejāt pie ezera.
piektdaļa Piektdaļa aptaujāto.
vajātājs Piemeties anonīms vajātājs.
pāršķirot Pirms glabāšanas kartupeļus pāršķiro, atlasot bojātos.
jāt Pretī jāj jātnieks.
apetīte Sabojāt apetīti.
sabojāt Sabojāt apetīti.
sabojāt Sabojāt augsni.
sabojāt Sabojāt bērna ēstgribu ar saldumiem.
sabojāt Sabojāt durvju slēdzeni.
sabojāt Sabojāt dzirdi.
sabojāt Sabojāt ēdienu.
sabojāt Sabojāt frizūru.
sabojāt Sabojāt garastāvokli, labo omu.
iekšas Sabojāt iekšas ar nepareizu ēšanu.
sabojāt Sabojāt izskatu.

jāt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV