bruņinieks
bruņinieks lietvārds; vīriešu dzimte
1.Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs (parasti jātnieks); šāds karavīrs, kas pieder pie muižnieku kārtas.
PiemēriSmagās bruņās tērpts bruņinieks.
- Smagās bruņās tērpts bruņinieks.
- Bruņinieku pils.
- Bruņinieku cīņas.
Stabili vārdu savienojumiBruņinieku ordenis. Bruņinieku romāns.
- Bruņinieku ordenis — Krusta karu laikā radīta bruņinieku apvienība cīņai pret neticīgajiem.
- Bruņinieku romāns — romāns par bruņinieku mīlestību un neparastajiem piedzīvojumiem (12.–14. gadsimta literatūrā).
1.1.pārnestā nozīmē Vīrietis ar staltu, vīrišķīgu stāju, kas izturas pret sievieti cēlsirdīgi, aizstāv un sargā viņu.
PiemēriAizstāvēdams savu sievu, tu esi rīkojies kā īstens bruņinieks.
- Aizstāvēdams savu sievu, tu esi rīkojies kā īstens bruņinieks.