bruņinieks
bruņinieks vīriešu dzimte, lietvārds
1.Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs (parasti jātnieks); šāds karavīrs, kas pieder pie muižnieku kārtas.
PiemēriSmagās bruņās tērpts bruņinieks.
Stabili vārdu savienojumiBruņinieku ordenis. Bruņinieku romāns.
1.1.pārnestā nozīmē Vīrietis ar staltu, vīrišķīgu stāju, kas izturas pret sievieti cēlsirdīgi, aizstāv un sargā viņu.
PiemēriAizstāvēdams savu sievu, tu esi rīkojies kā īstens bruņinieks.