spiegt
spiegt spiedzu, spiedz, spiedz, pag. spiedzu darbības vārds; intransitīvs
1.Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas, arī runāt, dziedāt ļoti augstā, spalgā balsī.
PiemēriBērni sajūsmā spiedz un kliedz.
- Bērni sajūsmā spiedz un kliedz.
- Meitene spiedz kā kutināta.
- Spiegt tā, ka ausis aizkrīt.
- Viņa nevis dziedāja, bet spiedza.
2.formā: trešā persona Radīt raksturīgas augstas, griezīgas skaņas (par dzīvniekiem, arī mehānismiem).
PiemēriSivēni spiedz un grūstās pie siles.
- Sivēni spiedz un grūstās pie siles.
- Bojātais ventilators sācis spiegt.