spiest
spiest spiežu, spied, spiež, pag. spiedu transitīvs, darbības vārds
1.intransitīvs Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukumu.
PiemēriŪdens, gāze spiež uz tilpnes sienām.
2.Iedarbojoties ar spēku, spiedienu (uz ko), panākt, ka izdalās (šķidrums).
PiemēriSpiest ar spiedi ābolu sulu.
2.1.Iedarbojoties ar spēku, spiedienu, panākt, ka (kam) mainās (piem., forma, tilpums).
PiemēriSpiest sniegu, mālus pikā.
3.Iedarbojoties ar spēku (uz ko), virzīt (to) kādā virzienā.
PiemēriSpiest rokturi uz leju.
Stabili vārdu savienojumiSpiest roku.
4.formā: trešā persona Būt tādam, kas pārāk cieši ietver, aptver (ķermeņa daļu), pārāk smagi gulst (uz kā), arī tāds, kas izraisa smaguma, sasprindzinājuma sajūtu.
PiemēriGredzens spiež pirkstu.
5.intransitīvs; formā: trešā persona Ļoti karsēt, būt ļoti spēcīgam un nevēlami iedarboties (uz kādu, tā ķermeņa daļām).
PiemēriKarstā saule sāk stipri spiest.
6.Likt (kādam) ko darīt pret tā gribu, vēlmi.
PiemēriSpiest bērnu spēlēt klavieres.
6.1.formā: trešā persona Ietekmēt, parasti nelabvēlīgi (kādu) – par psihisku, fizioloģisku stāvokli.
PiemēriNemiers un neziņa spiež sirdi.
7.sarunvaloda, intransitīvs Ar savu ietekmi, rīcību censties ko panākt savā labā.
PiemēriSpiest uz konkurences ierobežošanu.
Stabili vārdu savienojumi(Nav) spiesta lieta. Spiest nost. Spiest pie zemes. Spiest stūrī. Spiež kā nasta (kādu).