spietot
spietot parasti dsk. pers vai vsk. 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
1.Vairošanās gaitā, grupējoties ap māti, atdalīties no saimes un doties meklēt citu mitekli (parasti par mājas bitēm).
PiemēriBišu saime gatavojas spietot.
1.1.Atrasties, pārvietoties kustīgā kopumā (kur, pie kā, ap ko) – par kukaiņiem, arī putniem.
PiemēriGanībās ap govīm spieto mušas un dunduri.
2.Staigāt, pārvietoties (kur) lielā kopumā – par cilvēkiem.
PiemēriTūristi spieto pa vecpilsētas ielām.