spiegt
spiegt spiedzu, spiedz, spiedz, pag. spiedzu intransitīvs, darbības vārds
1.Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas, arī runāt, dziedāt ļoti augstā, spalgā balsī.
PiemēriBērni sajūsmā spiedz un kliedz.
2.formā: trešā persona Radīt raksturīgas augstas, griezīgas skaņas (par dzīvniekiem, arī mehānismiem).
PiemēriSivēni spiedz un grūstās pie siles.