spiegot
spiegot -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
1.Noteiktā uzdevumā slepeni vākt un sniegt informāciju par ienaidnieka vai sāncenša darbību, rīcību, nodomiem.
PiemēriSpiegot kādas valsts militārajā objektā.
1.1.sarunvaloda, transitīvs Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
PiemēriViņš [direktors] .. vairākkārt lika šveicaram spiegot dekoratora gaitas ārpus operas.