spiegot
spiegot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Noteiktā uzdevumā slepeni vākt un sniegt informāciju par ienaidnieka vai sāncenša darbību, rīcību, nodomiem.
PiemēriSpiegot kādas valsts militārajā objektā.
1.1.sarunvaloda, transitīvs Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
PiemēriViņš [direktors] .. vairākkārt lika šveicaram spiegot dekoratora gaitas ārpus operas.