Paplašinātā meklēšana
Meklējam spiest.
Atrasts vārdos (29):
- spiest:1
- apspiest:1
- atspiest:1
- iespiest:1
- iespiest:2
- izspiest:1
- nospiest:1
- paspiest:1
- saspiest:1
- uzspiest:1
- aizspiest:1
- nospiests:1
- pārspiest:1
- piespiest:1
- saspiests:1
- spiesties:1
- spiestuve:1
- apspiestība:1
- atspiesties:1
- iespiesties:1
- iespiestuve:1
- izspiesties:1
- nospiestība:1
- saspiestība:1
- saspiesties:1
- aizspiesties:1
- nepiespiests:1
- pārspiesties:1
- piespiesties:1
Atrasts etimoloģijās (13):
- No franču presse, kam pamatā latīņu pressare, premere 'spiest'. (šķirklī prese)
- No itāliešu pesto (pag. divd. pesta 'spiests, lai sadrupinātu'). (šķirklī pesto)
- No itāļu (caffe) espresso 'izspiesta (kafija)'. (šķirklī espreso)
- No angļu depressant, kam pamatā depressare 'nomākt, nospiest'. (šķirklī depresanti)
- No latīņu depressio 'nospiestība, nomāktība'. (šķirklī depresija)
- No vācu drucken 'spiest (grāmatas)'. (šķirklī drukāt)
- No franču compresse, kam pamatā latīņu compressus 'saspiests'. (šķirklī komprese)
- No latīņu compressare, comprimere 'saspiest'. (šķirklī kompresors)
- Vārds mīla pirmo reizi iespiestajā literatūrā minēts izdevumā "Latviešu Ārste" (1768. g.), literārajā valodā šo vārdu ieviesa Rainis. (šķirklī mīla)
- No vācu Obstipation, kam pamatā latīņu obstipatio (ob 'uz; pret; ceļā' un stipare 'spiest'). (šķirklī obstipācija)
- No franču presse, kam pamatā latīņu pressare, premere 'spiest'. (šķirklī prese)
- No angļu printer, kam pamatā print 'iespiest, drukāt'. (šķirklī printeris)
- No latīņu rotare 'griezt, griezties' un angļu print 'iespiest'. (šķirklī rotaprints)
Atrasts normatīvajos komentāros (1):
Atrasts vārdu savienojumos (19):
- (nav) spiesta lieta
- izspiest caur zobiem
- izspiest kā citronu
- izspiest kukuli
- izspiest smaidu
- nospiest pie zemes
- nospiest sirdi
- nospiest uz ceļiem
- paspiest roku
- piespiest (kādu) pie sienas
- piespiest ar varu
- saspiests gaiss
- spiest nost
- spiest pie zemes
- spiest roku
- spiest stūrī
- uzspiest kauna zīmi
- uzspiest zīmogu
- uzspiestās svārstības
Atrasts skaidrojumos (200):
- mežabrālis 1905. gada revolucionārs, kas, ienākot soda ekspedīcijām, bija spiests slēpties mežos.
- piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds vēl ir mīksts, un saspiests izdala baltu masu.
- ievērt Aizverot (piem., durvis), iespiest (ko starpā).
- apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
- apklusināt Apspiest, apslāpēt; arī apremdināt.
- aprakt Apspiest, neļaut attīstīties (piem., jūtām); pazudināt.
- novaldīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
- nospiestība Apspiestība, nebrīve.
- spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
- saspiest Aptverot, satverot spēcīgi paspiest.
- apslāpēt Apvaldīt; arī apspiest.
- griezties Ar asmeni, šķautnēm, malām u. tml. spiesties, urbties (kur iekšā).
- izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
- mīt Ar kājām spiest, kustināt (ko), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
- izsist Ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu).
- pārvarēt sevi ar piepūli piespiest sevi rīkoties pretēji savām vēlmēm.
- iegulties Ar spēku, piepūli (parasti izmantojot ķermeņa svaru) vilkt (ko), spiest (uz ko); iegult (3).
- iegult Ar spēku, piepūli (parasti izmantojot ķermeņa svaru) vilkt (ko), spiest (uz ko); iegulties (4).
- pievalcēt Ar valcēšanas ierīci pielocīt vai piespiest klāt.
- pievelt Ar veltni piespiest, pieblīvēt.
- kost Ar zobiem tvert, spiest (ko), lai atdalītu daļu (no tā); ar zobiem tvert, spiest (ko), lai (to) atdalītu (no kā).
- atmesties Atbalstīties, atspiesties.
- atlaist Atbrīvot (muskuļus), izstiept, atspiest (kur) locekļus.
- atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt nepiespiestam, dabiskam u. tml.
- bakstīt Atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest vai grūst; arī durstīt.
- uzkačāties Atspiesties (guļus stāvoklī) ar rokām (no zemes vai citas pamatnes).
- balstīties Atspiesties.
- ieaugt Augot iespiesties (kur iekšā).
- sabakstīt Bakstot iespiest, saspraust; sabāzt.
- gulties Balstīties, spiest ar spēku.
- tūcīt Bāzt; spiest, spaidīt.
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam) saspiest, samīdīt.
- nobradāt Bradājot, uzkāpjot virsū, saspiest vai nogalināt (ko); nomīt.
- sabraukt Braucot (pa ko), sablīvēt, saspiest, sašķaidīt (to).
- atzvelties Brīvi atspiesties (pret ko), atlaisties (kur).
- līniju burtnīca burtnīca ar tipogrāfiski iespiestām līnijām; līnijburtnīca.
- līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās tipogrāfiski ir iespiestas horizontālas līnijas.
- saburzīt Burzot padarīt negludu; šādā veidā saspiest mazākā apjomā (parasti ko nevajadzīgu, aizmetamu).
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt); būt par cēloni tam, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
- atraisīt Būt par cēloni, ka kļūst nepiespiests, dabisks u. tml.
- dabūt Būt spiestam (ko darīt).
- šķirt Būt spiestam atrasties prom (no kā).
- rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta, iebraukta sliede, ko izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
- skalot smadzenes censties (kādam) uzspiest svešu pārliecību, ideoloģiju u. tml.; censties mainīt (kāda) domas, attieksmi (pret ko).
- žņaugt Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) – piem., par apģērba gabalu.
- sažņaugt Cieši apņemt (ar ko), saspiest, arī sašaurināt.
- žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi saspiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
- iežmaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
- iežmiegt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
- iežņaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
- iekniebt Cieši iespiest (ko starp ko).
- piekļauties Cieši piespiesties.
- samiegt Cieši saspiest (parasti delnā).
- sakost Cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piem., sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot.
- sažņaugt Cieši saspiest.
- saspiest Cieši savienot, piespiest vienu pie otra, citu pie cita.
- sakļaut Cieši savirzīt, saspiest kopā (piem., ķermeņa daļas).
- kosties Cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu; cieši spiesties kur iekšā (par zobiem).
- kost Cieši spiest zobus (kur) parasti sasprindzinājumā.
- plakt Cieši tuvināties, spiesties klāt.
- žmiegt Cieši, stingri saņemt, apņemt; spiest, spaidīt (ko).
- bēglis Cilvēks, kas (apstākļu spiests) atstājis savu dzimteni, dzimto vietu.
- kaklakungs Cilvēks, kas izmanto savu varu, lai apspiestu, izkalpinātu citus; apspiedējs.
- gaisa pirāts cilvēks, kas uzbrūk lidaparāta apkalpei, lai nolaupītu to vai piespiestu vadīt uz sev vajadzīgo vietu.
- brīvs Dabisks, bez sasprindzinājuma, arī nepiespiests, nesamākslots.
- plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, šķelties, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos, arī, piem., trieciena, spiediena iedarbībā.
- izspiešana Darbība, process --> izspiest.
- saspiede Darbība, process --> saspiest; saspiešana.
- spiešana Darbība, process --> spiest.
- raudze Dārgmetāla (zelta, sudraba, platīna u. tml.) daudzums sakausējumā; skaitlis, kas rāda šo daudzumu un parasti ir iespiests uz juvelierizstrādājuma.
- maksāt meslus darīt (ko) vai būt spiestam darīt (ko) kādam par labu, tam pakļaujoties, piekāpjoties.
- pumpēties Daudzkārt atspiesties ar rokām (no zemes, arī citas pamatnes).
- piedurt Durot (ar ko asu) cieši pielikt, piespiest (pie kā, kam klāt).
- ierakt Dziļi iespiest.
- iezīsties Dziļi iespiesties, iesūkties (kur iekšā) – piem., par smaržām.
- mīcīt Ejot, pārvietojoties, ar kājām spiest, spaidīt (ko).
- oleogrāfija Eļļas gleznu reprodukciju iespiešanas veids, kurā var atdarināt gleznas krāsu toņus, faktūru, audekla struktūru; šādi iespiesta gleznas reprodukcija.
- vīle Iegludināts, iespiests svītrveida ielocījums (apģērbā, audumā).
- saspeķot Iegriezuma vietās (cepamam, sautējamam gaļas gabalam) ielikt, iespiest (parasti viscaur), speķa, sīpolu, ķiploku, burkānu u. tml. gabaliņus.
- iespiest Ieliekot, iebāžot (kur iekšā), cieši iestiprināt, saspiest.
- iežmiegt Ieraut, iespiest (starp kājām asti) – par dzīvniekiem.
- ērlifts Ierīce šķidruma pacelšanai ar saspiestu gaisu vai gāzi.
- sviestmaižu tosteris ierīce, kas paredzēta, lai apceptu divas kopā saspiestas maizes šķēles, starp kurām ir pildījums.
- nonparelis Iespiedburti, kuru augstums ir 2,26 mm; ar šādiem burtiem iespiests teksts.
- piedrukāt Iespiest (ko) papildus.
- piedrukāt Iespiest (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
- iekost Iespiest (ko) starp zobiem, satvert (ko zobos).
- iespriest Iespiest (kur), atbalstīt (pret ko).
- iespīlēt Iespiest (piem., spīlēs).
- iemiegt Iespiest (starp ko, kur).
- pārdrukāt Iespiest (tekstu) vēlreiz no cita izdevuma.
- iedrukāt Iespiest [2].
- nodrukāt tekstu iespiest tekstu vai uzrakstīt to ar datoru.
- drukāt Iespiest tipogrāfiski.
- izdot Iespiest un laist klajā, publicēt (grāmatas, laikrakstus u. tml.).
- ieart Iespiest, iedzīt (ko zemē).
- iebuktēt Iespiest, ieliekt.
- iestampāt Iespiest, iestumt (kur iekšā).
- saspraust Iespiest, parasti cieši (rokas sānos).
- nodrukāt Iespiest, publicēt.
- signāleksemplārs Iespiesta izdevuma (piem., grāmatas) pirmais eksemplārs, ko saņem šī iespieddarba veidotāji pirms masveida iespiešanas.
- prospekts Iespiesta reklāma lapas vai brošūras veidā; īss reklāmveidīgs topošās grāmatas izklāsts.
- ievilkums Iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā).
- skrejlapa Iespiesta vai ar roku rakstīta lapa ar aģitējoši informatīvu saturu.
- uzēsties Iespiesties (kā virsmā, materiālā) tā, ka grūti noņemt, pavirzīt; arī ieēsties (1).
- ieēsties Iespiesties (kā virsmā, materiālā) tā, ka grūti notīrīt, noņemt, likvidēt.
- iekosties Iespiesties (kādā materiālā), cieši saistīties ar to (par krāsām, vielām).
- iegrauzties Iespiesties (kur iekšā) – piem., par ko ciešu, asu.
- iegriezties Iespiesties (kur iekšā).
- iesūkties Iespiesties un saglabāties.
- difundēt Iespiesties, iesūkties difūzijas procesā (par vielas molekulām); izplatīties uz visām pusēm, sajaukties (par vielām).
- mīt Iet (pa kādu vietu); ejot, staigājot spiest ar kājām (ko).
- ieurbties Ietriekties, iespiesties (kur iekšā) – parasti par asiem, smailiem priekšmetiem.
- kompostrēt Ievietojot kompostrētājā, iespiest (biļetē) datumu vai cita veida zīmi kontrolei vai reģistrācijai.
- spīlēt Ievietot (ko) spīlēs (1), lai to saspiestu, noturētu kādā stāvoklī u. tml.
- nosēdēt Ilgāku laiku sēžot, nospiest, padarīt stīvu (ķermeņa daļu).
- aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgāku laiku, ļoti vēlēties (ko darīt).
- kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- krikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets tiek spiests, lauzts.
- biļetens Īss iespiests oficiāls ziņojums par kādu sabiedrībai nozīmīgu notikumu.
- paspiest Īsu brīdi, mazliet spiest.
- izspīlēt Izspiest uz āru (priekšmetu, priekšmeta daļu).
- izkosties Izspiesties cauri (kam), caur (ko).
- čagas Izspiestu ogu, augļu atliekas.
- likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt).
- iziet Izvirzīties, izspiesties (cauri kam, caur ko).
- justies kā mājās justies labi, brīvi, nepiespiesti.
- uzsēsties (kādam) uz kakla kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam); uzspiest savu gribu, uzkundzēties (kādam).
- uzsēsties (kādam) kaklā kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam); uzspiest savu gribu, uzkundzēties (kādam).
- sacietēt Kļūt tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, apstrādāt.
- iekniebt Kniebjot sāpīgi iespiest (kur).
- iekost Kožot iespiest zobus (kur iekšā).
- iekosties Kožot iespiesties (kur iekšā) – par zobiem.
- berzēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā).
- blanka Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piem., korespondencei, uzziņām).
- veidlapa Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, uzziņām).
- papīrs Lapa ar rakstītu vai iespiestu tekstu; dokuments.
- ložņāt Lēni virzoties, skart vairākas vietas; iespiesties vairākās vietās.
- kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piem., ja kas ciets tiek spiests, lauzts.
- skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni, kas rodas, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī, ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- slogot Likt (kam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu; slodzīt (1).
- saukt pie kārtības likt, piespiest (kādam) izbeigt, pārtraukt nepareizu, nelikumīgu darbību, rīcību.
- diktēt Likt, prasīt, lai dara (ko) bez ierunām; uzspiest (savu gribu); noteikt (ko).
- speķot Likt, spiest speķa, arī sīpola, ķiploka, burkāna gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
- sakļauties Ļoti cieši piespiesties vienam pie otra.
- kā (vēža) spīlēs Ļoti cieši, spēcīgi (tvert, spiest u. tml.).
- kā ar maiglēm ļoti stipri (piem., spiest).
- kā maiglēs ļoti stipri (piem., spiest).
- Prokrusta gulta mākslota, uzspiesta norma, kurai kaut ko cenšas ar varu pielāgot.
- lokauts Masveida atlaišana no darba (piem., slēdzot uzņēmumu, vai arī lai piespiestu piekrist neizdevīgākiem darba nosacījumiem).
- iemīdīt Mīdot iespiest (kur iekšā).
- piemīdīt Mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
- iemīt Minot iespiest (kur iekšā).
- piemīt Minot saspiest, piespiest, padarīt blīvāku.
- nomīt Minot virsū, saspiest, sablīvēt; nomīdīt.
- papīrnauda Nauda, kas iespiesta uz īpaša, šim nolūkam paredzēta papīra; papīra nauda, banknotes.
- bēdas Negatīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs nospiests garastāvoklis un ko izraisa, piem., nelaime, zaudējums.
- bāzties Nekautrīgi iet, spiesties (kur); uzbāzīgi censties iesaistīties (kur).
- vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piem., iepazīstoties).
- aerosols Neliels baloniņš, kurā iepildīta izsmidzināma viela kopā ar saspiestu gāzi.
- pesto Nevārīta mērce no saspiestiem garšaugiem un ķiplokiem.
- lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izspiesta zemes virspusē; šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
- iecirst Noliekt galvu un piespiest zodu pie ķermeņa.
- novilkt Nospiest, padarīt sāpīgu (parasti rokas, plecus) – par smagu nesamo.
- piespiest Nospiest.
- blanka Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētām ziņām; veidlapa.
- veidlapa Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētam ziņām.
- atbalstīt Novietot (uz kā), atsliet (pret ko), piespiest (pie kā).
- atbruņot Padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos).
- sēsties kādam uz kakla pakāpeniski kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu, kādam pakāpeniski uzspiest savu gribu.
- paverdzināt Pakļaut verdzībā, apspiestībā.
- iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās).
- rūtiņu papīrs papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestas horizontālas un vertikālas līnijas veido rūtiņas.
- līnijpapīrs Papīrs ar tipogrāfiski iespiestām līnijām.
- mākt Pārņemt, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt; nomākt, nospiest (kādu).
- mākt Pārspēt cīņā, piespiest atkāpties (pretinieku).
- sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.
- gruzdēt Pastāvēt slēpti, apspiesti (par psihisku stāvokli, jūtām).
- iespiedums Paveikta darbība, rezultāts --> iespiest [1] (2); iedobums, rieva u. tml., kas radies kam iespiežoties.
- iespiedums Paveikta darbība, rezultāts --> iespiest [2] (1).
- iespiedums Paveikta darbība, rezultāts --> iespiest [2] (2); iespiestais ornaments, attēls u. tml.
- ūdensizspaids Peldoša ķermeņa (parasti kuģa) izspiestais ūdens daudzums.
- uzblīst Piebriest, izspiesties; rasties un palielināties.
- izraut no sirds piespiest aizmirst kādu.
- atspiest Piespiest atkāpties.
- saliekt ragā piespiest būt paklausīgam, padevīgam.
- aizbāzt muti Piespiest klusēt, neļaut izteikt savas domas.
- nospiest uz ceļiem piespiest padoties, pakļaut savai varai, arī gribai.
- atraisīt mēli Piespiest runāt, atklāt slēpto.
- piespiesties Piespiest sevi (ko izdarīt).
- izspiest smaidu piespiest sevi pasmaidīt.
- izdzīt Piespiest, arī likt atstāt, pamest (kādu vietu); padzīt.
- padzīt Piespiest, likt atstāt (piem., kādu vietu, darbu).
- atdarīt muti piespiest, panākt, lai kāds sāk runāt.
- atvērt muti piespiest, panākt, lai kāds sāk runāt.
Atrasts piemēros (200):
- nomutēt ..Dorītei vajadzēja sevi piespiest, lai nomutētu Matīsa bārdaino vaigu.
- brangas Airējot atspiest kājas pret brangām.
- aizspiest Aizspiest asiņojošu brūci.
- aizspiest Aizspiest ausis ar pirkstiem.
- auss Aizspiest ausis.
- aizspiest Aizspiest ciet šļūtenes galu.
- nāss Aizspiest nāsis.
- aizspiesties Aizspiesties drūzmā līdz izejai.
- pārdoties Aktieri spiesti pārdoties, lai izdzīvotu.
- krītpapīrs Albums iespiests uz krītpapīra.
- apspiest Apspiest asaras.
- apspiest Apspiest cīņu par brīvību un demokrātiju.
- dumpis Apspiest dumpi.
- dusmas Apspiest dusmas.
- individualitāte Apspiest katru individualitātes izpausmi.
- apspiest Apspiest mazās tautas.
- apspiest Apspiest protestus.
- apspiest Apspiest sacelšanos.
- sacelšanās Apspiest sacelšanos.
- apspiest Apspiest savas dusmas.
- apspiest Apspiest šķavas.
- apspiest Apspiest vārda brīvību.
- tonnīgs Apzināti ziemai pirku šauras, lai tas tonnīgais auto spēj izspiest sniegu un ir saķere.
- uzspiest Ar kāju uzspiest gāzes pedālim.
- izspiest Ar mokām izspiest katru vārdu.
- šmaksts Ar skaļu šmakstu uzspiest buču uz vaiga.
- brīvība Atbalstīt apspiesto tautu brīvības centienus.
- atspiest Atspiest durvis ar spēku.
- atspiest Atspiest galvu rokās.
- galva Atspiest galvu rokās.
- atspiest Atspiest muguru pret krēsla atzveltni.
- atspiest Atspiest plecu pret sienu.
- atspiest Atspiest sabriedušo logu.
- atspiest Atspiest sānus cietajā guļvietā.
- atspiest Atspiest sašķiebto stabu taisni.
- atspiest Atspiest uzrūgušo mīklu atpakaļ bļodā.
- spieķis Atspiesties ar abām rokām uz spieķa.
- pret Atspiesties pret koku.
- atspiesties Atspiesties pret sienu.
- siena Atspiesties pret sienu.
- boze Atspiesties uz bozes.
- elkonis Atspiesties uz elkoņiem.
- ķeģis Atspiesties uz ķeģa.
- atspiesties Atspiesties uz palodzes.
- atspiesties Atspiesties uz spieķa.
- nūja Atspiesties, balstīties uz nūjas.
- sakoncentrēt Augi ir spiesti sakoncentrēt visu savu spēku uz īso ziedēšanas laiku.
- sezameļļa Auksti spiesta sezameļļa.
- saspiest Auzu pārslas ir ar tvaiku apstrādāti saspiesti auzu graudi.
- saspiests Bērnību vadīju saspiestajā komunālā dzīvokļa istabiņā.
- cūkoties Biju spiests prasīt naudu atpakaļ, jo tā cūkoties nevar!
- kamēr Brīdi padomāt, kamēr nospiest zvana pogu.
- kapitulēt Būt spiestam kapitulēt.
- spiesties Cauri miglai sāka spiesties saules stari.
- nospiest Cieši nospiest slapjo dvieli.
- atturēt Cieši saspiestām lūpām viņš atturēja asos vārdus..
- iniciālis Citā krāsā iespiests iniciālis.
- poza Dabiska, nepiespiesta poza.
- pazaudēt Darba devējs tiesā pazaudēja un bija spiests atjaunot darbinieci iepriekšējā amatā.
- atspiest Dienām soļojot, kājas cietajos zābakos atspiestas.
- saspiest Dreifējot starp lediem, kuģis tika saspiests un nogrima.
- saspiestība Dzīvojām lielā saspiestībā – pieci cilvēki vienā istabā.
- apspiestība Dzīvot apspiestībā.
- spiesties Ejot spiesties citam pie cita.
- saspiest Gāze pa maģistrālajiem cauruļvadiem tiek transportēta saspiestā veidā.
- eksemplārs Grāmata iespiesta 1000 eksemplāru lielā metienā.
- uzglabāt Guļammaisu nedrīkst ilgstoši uzglabāt saspiestu.
- nospiest Guļot nospiesti sāni.
- uzspiest Guļus stāvoklī uzspiest svaru stieni.
- knapināties Ģimene bija spiesta knapināties.
- iekarotājs Iekarotāju uzspiestā kārtība.
- iemesties Iemesties gultā un iespiest seju spilvenā.
- iespiest Iespiest aizbāzni pudelē.
- iespiest Iespiest aizturētos šaurā kamerā.
- iespiest Iespiest audumā rakstu.
- sāns Iespiest ceļgalus zirga sānos.
- dobe Iespiest dobi.
- iespiest Iespiest galvu rokās.
- iespiest Iespiest izceltās augu saknes.
- iespiest Iespiest krēslu starp skapi un galdu.
- iespiest Iespiest laikrakstu, plakātu, notis.
- iespiest Iespiest maiksti zemē.
- ofsets Iespiest ofseta tehnikā.
- štempelis Iespiest pasē štempeli.
- zīmogs Iespiest pasē zīmogu.
- iespiest Iespiest pirkstus durvju spraugā.
- iespiest Iespiest rokā naudu.
- iespiest Iespiest rokas sānos.
- iespiest Iespiest sainīti padusē.
- sauja Iespiest saujā monētu.
- grāmatzīme Iespiest savu grāmatzīmi.
- iespiest Iespiest seju spilvenā.
- iespiest Iespiest sludinājumu.
- iespiest Iespiest tortes kārbai vāku.
- iespiest Iespiest vākos reljefu attēlu.
- proklamācija Iespiest, izplatīt proklamācijas.
- iespiesties Iespiesties apziņā.
- iespiesties Iespiesties gaidītāju pūlī.
- pārbāzts Iespiesties pārbāztā autobusā.
- iespiesties Iespiesties pilnajā tramvajā.
- iespiesties Iespiesties uz sola starp diviem pasažieriem.
- nonparelis Iespiests nonparelī.
- teksts Iespiests teksts.
- plēšas Izplest, saspiest plēšas.
- izraut Izraut no sastinguma, nospiestības.
- iz- Izspiest (ogas caur sietu).
- izspiest Izspiest ābolus sulā.
- rimbulis Izspiest apaļus mīklas rimbuļus.
- izspiest Izspiest ar veidni cepumus.
- izspiest Izspiest atzīšanos.
- izspiest Izspiest aukstus sviedrus.
- izspiest Izspiest bremzi, sajūgu.
- citrons Izspiest citronu.
- izspiest Izspiest kādu asaru.
- izspiest Izspiest krēmu no tūbiņas.
- izspiest Izspiest loga rūti.
- izspiest Izspiest metālā caurumus.
- izspiest Izspiest naudu.
- izspiest Izspiest no mašīnas maksimālo ātrumu.
- izspiest Izspiest no sevis visu.
- izspiest Izspiest no tirgus nevēlamus konkurentus.
- caurduris Izspiest ogas caur caurduri.
- pinnes Izspiest pinni.
- izspiest Izspiest slēdzi.
- izspiest Izspiest solījumu, piekrišanu.
- izspiest Izspiest sulu caur marli.
- izspiest Izspiest sulu no āboliem, citroniem, jāņogām.
- sula Izspiest sulu no burkāniem.
- izspiest Izspiest visu no meža, grants karjera.
- sajūgs Izspiest, palaist sajūgu.
- izspiest Izspiesti vaigu kauli.
- izspiesties Izspiesties cauri pūlim, ļaužu drūzmai.
- uzkrāt Kā piespiest sevi uzkrāt.
- spiest Karstā saule sāk stipri spiest.
- saspiest Kleitas skapī cita pie citas saspiestas kā siļķes mucā.
- piespiesties Komandai vajadzēja piespiesties, lai nosargātu pārsvaru spēlē.
- likvidēties Kooperatīvs spiests likvidēties.
- gnostiķis Kristietībai kļūstot par valsts reliģiju, gnostiķi kā grupa tika nospiesti pagrīdē.
- lidināties Lidmašīna bija spiesta lidināties gaisā 3 stundas.
- turpretī Lielākā daļa strādājošo nav cietuši no dzīves līmeņa pazemināšanās, turpretim darbu zaudējušie spiesti taupīt.
- lineļļa Lineļļas spiestuve.
- stigma Māte ļoti cer, ka zēnam skolā netiks uzspiesta nekāda stigma tikai tāpēc, ka viņam ir disleksija.
- saspiest Mērcei pievieno saspiestu ķiploku.
- nospiests Milda Kurse ir tik klusa un nospiesta, ka reti dzirdu to bilstam kādu vārdu.
- demisionēt Ministrs bija spiests demisionēt.
- kutēt Mortons, Tonijs un Laiza pūlējās apspiest smieklu, kas kutēja zem lūpām..
- uzspiest Negribu nevienam neko uzspiest.
- nospiest Neļaut sivēnmātei nospiest sivēnus.
- nemākslots Nemākslota un nepiespiesta izturēšanās.
- nepiespiests Nepiespiesta saruna.
- nepiespiests Nepiespiestas kustības.
- nomest Nomest apspiestības jūgu.
- nospiest Nospiest ar kāju kukaini.
- nospiest Nospiest atslēgas kontūras.
- nospiest Nospiest augus herbārijam.
- nospiest Nospiest automobiļa bremzes.
- gāze Nospiest automobiļa gāzes pedāli.
- bremze Nospiest bremzes pedāli.
- izsmēķis Nospiest cigaretes izsmēķi.
- nospiest Nospiest cigareti.
- kliņķis Nospiest durvju kliņķi.
- pele Nospiest labo peles taustiņu.
- knibucis Nospiest modinātāja zvana knibuci.
- nospiest Nospiest mušu uz loga.
- namrunis Nospiest namruņa pogu.
- nospiest Nospiest slēdzi.
- slēdzis Nospiest slēdzi.
- sprūds Nospiest slēdža sprūdu.
- stoppoga Nospiest stoppogu.
- nospiest Nospiest sviru līdz zemei.
- nospiest Nospiest taustiņu.
- nospiest Nospiest tautu verdzībā.
- trīsciparu Nospiest trīsciparu kodu.
- nospiest Nospiest ūdeni no samirkušajām drēbēm.
- nospiest Nospiest zvana pogu.
- nospiests Nospiestā balsī runāt.
- nospiestība Nospiestība un drūmums.
- nospiestība Nospiestības gadi.
- nospiestība Nospiestības sajūta.
- nospiests Nospiests garastāvoklis.
- nospiest Nospiests nervs, asinsvads.
- uzspiest Pacelt klausuli un uzspiest numuru.
- pārspiest Pārspiest ar kāju pūpēdi.
- paspiest Paspiest ar kāju pedāli uz leju.
- paspiest Paspiest durvju zvana pogu.
- paspiest Paspiest rokturi uz leju, uz augšu.
- roka Paspiest roku sasveicinoties.
- vajāt Pēc darba publicēšanas zinātnieku sāka vajāt, un viņš bija spiests bēguļot.
- piespiest Piespiest ausi pie sienas.
- piespiest Piespiest gāzes pedāli.
- kapitulēt Piespiest ielenkto pretinieku kapitulēt.
- piespiest Piespiest ienaidnieku atkāpties.
- īsts Piespiest īsto slēdzi.
- spiedpoga Piespiest lifta spiedpogu.
- piespiest Piespiest muguru pie krāsns.
- piespiest Piespiest sevi pasmaidīt.
- piespiest Piespiest tirgotājus pazemināt cenas.
- piespiest Piespiest zvana pogu.
- klāt Piespiesties mātei klāt.
- piespiesties Piespiesties pie krāsns.
spiest citās vārdnīcās:
LLVV