Paplašinātā meklēšana

Meklējam spiest.

Atrasts vārdos (29):

Atrasts vārdu savienojumos (4):

Atrasts skaidrojumos (310):

mežabrālis 1905. gada revolucionārs, kas, ienākot soda ekspedīcijām, bija spiests slēpties mežos.
piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds vēl ir mīksts, un saspiests izdala baltu masu.
ievērt Aizverot (piem., durvis), iespiest (ko starpā).
apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
apklusināt Apspiest, apslāpēt; arī apremdināt.
aprakt Apspiest, neļaut attīstīties (piem., jūtām); pazudināt.
novaldīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
nospiestība Apspiestība, nebrīve.
spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
saspiest Aptverot, satverot spēcīgi paspiest.
apslāpēt Apvaldīt; arī apspiest.
griezties Ar asmeni, šķautnēm, malām u. tml. spiesties, urbties (kur iekšā).
izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
mīt Ar kājām spiest, kustināt (ko), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
izsist Ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu).
pārvarēt sevi ar piepūli piespiest sevi rīkoties pretēji savām vēlmēm.
iegulties Ar spēku, piepūli (parasti izmantojot ķermeņa svaru) vilkt (ko), spiest (uz ko); iegult (3).
iegult Ar spēku, piepūli (parasti izmantojot ķermeņa svaru) vilkt (ko), spiest (uz ko); iegulties (4).
pievalcēt Ar valcēšanas ierīci pielocīt vai piespiest klāt.
pievelt Ar veltni piespiest, pieblīvēt.
kost Ar zobiem tvert, spiest (ko), lai atdalītu daļu (no tā); ar zobiem tvert, spiest (ko), lai (to) atdalītu (no kā).
atmesties Atbalstīties, atspiesties.
atlaist Atbrīvot (muskuļus), izstiept, atspiest (kur) locekļus.
atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt nepiespiestam, dabiskam u. tml.
bakstīt Atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest vai grūst; arī durstīt.
uzkačāties Atspiesties (guļus stāvoklī) ar rokām (no zemes vai citas pamatnes).
balstīties Atspiesties.
ieaugt Augot iespiesties (kur iekšā).
sabakstīt Bakstot iespiest, saspraust; sabāzt.
gulties Balstīties, spiest ar spēku.
tūcīt Bāzt; spiest, spaidīt.
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam) saspiest, samīdīt.
nobradāt Bradājot, uzkāpjot virsū, saspiest vai nogalināt (ko); nomīt.
sabraukt Braucot (pa ko), sablīvēt, saspiest, sašķaidīt (to).
atzvelties Brīvi atspiesties (pret ko), atlaisties (kur).
līniju burtnīca burtnīca ar tipogrāfiski iespiestām līnijām; līnijburtnīca.
līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās tipogrāfiski ir iespiestas horizontālas līnijas.
saburzīt Burzot padarīt negludu; šādā veidā saspiest mazākā apjomā (parasti ko nevajadzīgu, aizmetamu).
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt); būt par cēloni tam, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
atraisīt Būt par cēloni, ka kļūst nepiespiests, dabisks u. tml.
dabūt Būt spiestam (ko darīt).
šķirt Būt spiestam atrasties prom (no kā).
rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta, iebraukta sliede, ko izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
skalot smadzenes censties (kādam) uzspiest svešu pārliecību, ideoloģiju u. tml.; censties mainīt (kāda) domas, attieksmi (pret ko).
žņaugt Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) – piem., par apģērba gabalu.
sažņaugt Cieši apņemt (ar ko), saspiest, arī sašaurināt.
žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi saspiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
iežmaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
iežmiegt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
iežņaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
iekniebt Cieši iespiest (ko starp ko).
piekļauties Cieši piespiesties.
samiegt Cieši saspiest (parasti delnā).
sakost Cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piem., sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot.
sažņaugt Cieši saspiest.
saspiest Cieši savienot, piespiest vienu pie otra, citu pie cita.
sakļaut Cieši savirzīt, saspiest kopā (piem., ķermeņa daļas).
kosties Cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu; cieši spiesties kur iekšā (par zobiem).
kost Cieši spiest zobus (kur) parasti sasprindzinājumā.
plakt Cieši tuvināties, spiesties klāt.
žmiegt Cieši, stingri saņemt, apņemt; spiest, spaidīt (ko).
bēglis Cilvēks, kas (apstākļu spiests) atstājis savu dzimteni, dzimto vietu.
kaklakungs Cilvēks, kas izmanto savu varu, lai apspiestu, izkalpinātu citus; apspiedējs.
gaisa pirāts cilvēks, kas uzbrūk lidaparāta apkalpei, lai nolaupītu to vai piespiestu vadīt uz sev vajadzīgo vietu.
brīvs Dabisks, bez sasprindzinājuma, arī nepiespiests, nesamākslots.
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, šķelties, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos, arī, piem., trieciena, spiediena iedarbībā.
izspiešana Darbība, process --> izspiest.
saspiede Darbība, process --> saspiest; saspiešana.
spiešana Darbība, process --> spiest.
raudze Dārgmetāla (zelta, sudraba, platīna u. tml.) daudzums sakausējumā; skaitlis, kas rāda šo daudzumu un parasti ir iespiests uz juvelierizstrādājuma.
maksāt meslus darīt (ko) vai būt spiestam darīt (ko) kādam par labu, tam pakļaujoties, piekāpjoties.
pumpēties Daudzkārt atspiesties ar rokām (no zemes, arī citas pamatnes).
piedurt Durot (ar ko asu) cieši pielikt, piespiest (pie kā, kam klāt).
ierakt Dziļi iespiest.
iezīsties Dziļi iespiesties, iesūkties (kur iekšā) – piem., par smaržām.
mīcīt Ejot, pārvietojoties, ar kājām spiest, spaidīt (ko).
oleogrāfija Eļļas gleznu reprodukciju iespiešanas veids, kurā var atdarināt gleznas krāsu toņus, faktūru, audekla struktūru; šādi iespiesta gleznas reprodukcija.
vīle Iegludināts, iespiests svītrveida ielocījums (apģērbā, audumā).
saspeķot Iegriezuma vietās (cepamam, sautējamam gaļas gabalam) ielikt, iespiest (parasti viscaur), speķa, sīpolu, ķiploku, burkānu u. tml. gabaliņus.
iespiest Ieliekot, iebāžot (kur iekšā), cieši iestiprināt, saspiest.
iežmiegt Ieraut, iespiest (starp kājām asti) – par dzīvniekiem.
ērlifts Ierīce šķidruma pacelšanai ar saspiestu gaisu vai gāzi.
sviestmaižu tosteris ierīce, kas paredzēta, lai apceptu divas kopā saspiestas maizes šķēles, starp kurām ir pildījums.
nonparelis Iespiedburti, kuru augstums ir 2,26 mm; ar šādiem burtiem iespiests teksts.
piedrukāt Iespiest (ko) papildus.
piedrukāt Iespiest (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
iekost Iespiest (ko) starp zobiem, satvert (ko zobos).
iespriest Iespiest (kur), atbalstīt (pret ko).
iespīlēt Iespiest (piem., spīlēs).
iemiegt Iespiest (starp ko, kur).
pārdrukāt Iespiest (tekstu) vēlreiz no cita izdevuma.
iedrukāt Iespiest [2].
nodrukāt tekstu iespiest tekstu vai uzrakstīt to ar datoru.
drukāt Iespiest tipogrāfiski.
izdot Iespiest un laist klajā, publicēt (grāmatas, laikrakstus u. tml.).
ieart Iespiest, iedzīt (ko zemē).
iebuktēt Iespiest, ieliekt.
iestampāt Iespiest, iestumt (kur iekšā).
saspraust Iespiest, parasti cieši (rokas sānos).
nodrukāt Iespiest, publicēt.
signāleksemplārs Iespiesta izdevuma (piem., grāmatas) pirmais eksemplārs, ko saņem šī iespieddarba veidotāji pirms masveida iespiešanas.
prospekts Iespiesta reklāma lapas vai brošūras veidā; īss reklāmveidīgs topošās grāmatas izklāsts.
ievilkums Iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā).
skrejlapa Iespiesta vai ar roku rakstīta lapa ar aģitējoši informatīvu saturu.
uzēsties Iespiesties (kā virsmā, materiālā) tā, ka grūti noņemt, pavirzīt; arī ieēsties (1).
ieēsties Iespiesties (kā virsmā, materiālā) tā, ka grūti notīrīt, noņemt, likvidēt.
iekosties Iespiesties (kādā materiālā), cieši saistīties ar to (par krāsām, vielām).
iegrauzties Iespiesties (kur iekšā) – piem., par ko ciešu, asu.
iegriezties Iespiesties (kur iekšā).
iesūkties Iespiesties un saglabāties.
difundēt Iespiesties, iesūkties difūzijas procesā (par vielas molekulām); izplatīties uz visām pusēm, sajaukties (par vielām).
mīt Iet (pa kādu vietu); ejot, staigājot spiest ar kājām (ko).
ieurbties Ietriekties, iespiesties (kur iekšā) – parasti par asiem, smailiem priekšmetiem.
kompostrēt Ievietojot kompostrētājā, iespiest (biļetē) datumu vai cita veida zīmi kontrolei vai reģistrācijai.
spīlēt Ievietot (ko) spīlēs (1), lai to saspiestu, noturētu kādā stāvoklī u. tml.
nosēdēt Ilgāku laiku sēžot, nospiest, padarīt stīvu (ķermeņa daļu).
aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgāku laiku, ļoti vēlēties (ko darīt).
kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
krikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets tiek spiests, lauzts.
biļetens Īss iespiests oficiāls ziņojums par kādu sabiedrībai nozīmīgu notikumu.
paspiest Īsu brīdi, mazliet spiest.
izspīlēt Izspiest uz āru (priekšmetu, priekšmeta daļu).
izkosties Izspiesties cauri (kam), caur (ko).
čagas Izspiestu ogu, augļu atliekas.
likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt).
iziet Izvirzīties, izspiesties (cauri kam, caur ko).
justies kā mājās justies labi, brīvi, nepiespiesti.
uzsēsties (kādam) uz kakla kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam); uzspiest savu gribu, uzkundzēties (kādam).
uzsēsties (kādam) kaklā kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam); uzspiest savu gribu, uzkundzēties (kādam).
sacietēt Kļūt tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, apstrādāt.
iekniebt Kniebjot sāpīgi iespiest (kur).
iekost Kožot iespiest zobus (kur iekšā).
iekosties Kožot iespiesties (kur iekšā) – par zobiem.
berzēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā).
blanka Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piem., korespondencei, uzziņām).
veidlapa Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, uzziņām).
papīrs Lapa ar rakstītu vai iespiestu tekstu; dokuments.
ložņāt Lēni virzoties, skart vairākas vietas; iespiesties vairākās vietās.
kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piem., ja kas ciets tiek spiests, lauzts.
skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni, kas rodas, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī, ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
slogot Likt (kam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu; slodzīt (1).
saukt pie kārtības likt, piespiest (kādam) izbeigt, pārtraukt nepareizu, nelikumīgu darbību, rīcību.
diktēt Likt, prasīt, lai dara (ko) bez ierunām; uzspiest (savu gribu); noteikt (ko).
speķot Likt, spiest speķa, arī sīpola, ķiploka, burkāna gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
sakļauties Ļoti cieši piespiesties vienam pie otra.
kā (vēža) spīlēs Ļoti cieši, spēcīgi (tvert, spiest u. tml.).
kā ar maiglēm ļoti stipri (piem., spiest).
kā maiglēs ļoti stipri (piem., spiest).
Prokrusta gulta mākslota, uzspiesta norma, kurai kaut ko cenšas ar varu pielāgot.
lokauts Masveida atlaišana no darba (piem., slēdzot uzņēmumu, vai arī lai piespiestu piekrist neizdevīgākiem darba nosacījumiem).
iemīdīt Mīdot iespiest (kur iekšā).
piemīdīt Mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
iemīt Minot iespiest (kur iekšā).
piemīt Minot saspiest, piespiest, padarīt blīvāku.
nomīt Minot virsū, saspiest, sablīvēt; nomīdīt.
papīrnauda Nauda, kas iespiesta uz īpaša, šim nolūkam paredzēta papīra; papīra nauda, banknotes.
bēdas Negatīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs nospiests garastāvoklis un ko izraisa, piem., nelaime, zaudējums.
bāzties Nekautrīgi iet, spiesties (kur); uzbāzīgi censties iesaistīties (kur).
vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piem., iepazīstoties).
aerosols Neliels baloniņš, kurā iepildīta izsmidzināma viela kopā ar saspiestu gāzi.
pesto Nevārīta mērce no saspiestiem garšaugiem un ķiplokiem.
lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izspiesta zemes virspusē; šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
iecirst Noliekt galvu un piespiest zodu pie ķermeņa.
novilkt Nospiest, padarīt sāpīgu (parasti rokas, plecus) – par smagu nesamo.
piespiest Nospiest.
blanka Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētām ziņām; veidlapa.
veidlapa Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētam ziņām.
atbalstīt Novietot (uz kā), atsliet (pret ko), piespiest (pie kā).
atbruņot Padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos).
sēsties kādam uz kakla pakāpeniski kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu, kādam pakāpeniski uzspiest savu gribu.
paverdzināt Pakļaut verdzībā, apspiestībā.
iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās).
rūtiņu papīrs papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestas horizontālas un vertikālas līnijas veido rūtiņas.
līnijpapīrs Papīrs ar tipogrāfiski iespiestām līnijām.
mākt Pārņemt, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt; nomākt, nospiest (kādu).
mākt Pārspēt cīņā, piespiest atkāpties (pretinieku).
sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.
gruzdēt Pastāvēt slēpti, apspiesti (par psihisku stāvokli, jūtām).
iespiedums Paveikta darbība, rezultāts --> iespiest [1] (2); iedobums, rieva u. tml., kas radies kam iespiežoties.
iespiedums Paveikta darbība, rezultāts --> iespiest [2] (1).
iespiedums Paveikta darbība, rezultāts --> iespiest [2] (2); iespiestais ornaments, attēls u. tml.
ūdensizspaids Peldoša ķermeņa (parasti kuģa) izspiestais ūdens daudzums.
uzblīst Piebriest, izspiesties; rasties un palielināties.
izraut no sirds piespiest aizmirst kādu.
atspiest Piespiest atkāpties.
saliekt ragā piespiest būt paklausīgam, padevīgam.
aizbāzt muti Piespiest klusēt, neļaut izteikt savas domas.
nospiest uz ceļiem piespiest padoties, pakļaut savai varai, arī gribai.
atraisīt mēli Piespiest runāt, atklāt slēpto.
piespiesties Piespiest sevi (ko izdarīt).
izspiest smaidu piespiest sevi pasmaidīt.
izdzīt Piespiest, arī likt atstāt, pamest (kādu vietu); padzīt.
padzīt Piespiest, likt atstāt (piem., kādu vietu, darbu).
atdarīt muti piespiest, panākt, lai kāds sāk runāt.
atvērt muti piespiest, panākt, lai kāds sāk runāt.
pieplacināt Piespiest, piekļaut (pie kā, kam klāt).
kalpība Piespiesta kalpošana, atkarība, pakļautība, pienākums strādāt kā labā.
pieplakt Piespiesties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
pieplakt Piespiesties, piekļauties ar augumu (pie kā, kam klāt).
iezīsties Piesūcoties (daļēji) iespiesties (kur iekšā).
piekļaut Pievirzīt, pielikt un cieši piespiest.
piekļaut Pievirzīt, pievilkt un cieši piespiest.
inkunābulas Pirmās iespiestās grāmatas (līdz 1500. gadam).
iegrauzties Plūstot, izskalojot iespiesties (iežos) – par ūdeņiem; ieveidoties (kur) ūdeņu iedarbībā.
gaisa pistole pneimatiskais šaujamierocis, kas lodes izšauj ar saspiestu gaisu.
gaisa šautene Pneimatiskais šaujamierocis, kas lodes izšauj ar saspiestu gaisu.
nopresēt Presējot saplacināt, nospiest (3).
sapresēt Presējot stipri saspiest (ko).
nomākt Psihiski nelabvēlīgi ietekmēt; nospiest.
šņirkstēt Radīt griezīgu, samērā spēcīgu troksni kāds rodas (kam) beržoties, tiekot spiestam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
šņerkstēt Radīt griezīgu, samērā spēcīgu troksni, kāds rodas (kam) beržoties, tiekot spiestam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
skrapšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
krikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko cietu, kas tiek spiests, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
žvirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par maziem, cietiem priekšmetiem, kas tiek spiesti, berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
žņirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
žņerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (piem., par priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
raksts Rakstīti, parasti iespiesti (kāda laikmeta, tautas, autora) darbi, darbu kopums; literatūra.
lappuse Rakstīts vai iespiests teksts (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas vienā pusē.
melns uz balta rakstīts, iespiests ļoti skaidri, nepārprotami.
pārsisties Rasties kļūdai nepareizi nospiesta taustiņa dēļ.
pārspiesties Refl. --> pārspiest; tikt pārspiestam.
saspiesties Refl. --> saspiest (3); tiekot spiestam samazināt tilpumu, apjomu, mainīt formu.
nav kur apgriezties saka par pieblīvētu telpu, ja ir ļoti šauri, saspiesti apstākļi.
piespiesties Sakopot spēkus, enerģiju, lai piespiestu sevi (ko izdarīt, pabeigt u. tml.).
kniebt Sāpīgi spiest, saņemot starp nagiem, pirkstu galiem vai spīlēm.
nebrīvs Sasaistīts, piespiests.
dekompresija Saspiesto (kompresēto) datu pārveidošana atpakaļ sākotnējā lielumā, lai tie būtu apstrādājami.
sažņaugt Savelkoties cieši saspiest (piem., par cilpu, auklu); cieši savilkt (ap ko, piem., auklu).
sadzīties Savirzīties, nokļūt (kopā, kādā veidojumā, kur), parasti saspiestībā, šaurībā.
sažmiegt Sažņaugt; saspiest (1).
prese Smaga materiāla (piem., bronzas, marmora) priekšmets, ko uzliek uz papīriem, lai tos piespiestu pie galda.
slogs Smagi, grūti apstākļi, apspiestība, arī apgrūtinājums.
slogs Smags priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu.
iegrimt Smaguma spēka ietekmē iespiesties, ievirzīties (mīkstā, staignā, irdenā pamatā).
mīcīt Spaidīt, spiest (cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļu).
knaibīt Spaidīt, spiest.
saspaidīt Spaidot sasmalcināt, saspiest (daudz, visu).
žņaugt Spēcīgi spiest (ko rokā saņemtu, ar roku aptvertu u. tml.).
iemīt Staigājos radīt, izveidot (piem., taku), iespiest (pēdas).
ērtības Stāvoklis, apstākļi, kad var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti.
pasīvā smēķēšana stāvoklis, kad cilvēks ir spiests elpot smēķētāju radītos dūmus.
atsperties Stingri atbalstīties, atspiesties ar kājām; atgrūsties (ar kājām, piem., lecot).
griezt Stingri vijot, spiest ārā slapjumu.
kniebties Stipri, sāpīgi spiesties (kur) – par pirkstiem, nagiem.
iecirsties Strauji ievirzīties un cieši iespiesties (kur iekšā).
uzsist Strauji uzspiest (piemēram, zīmogu).
lauzt Strauji, pēkšņi pārvarēt, apspiest (piem., kādu tieksmi, īpašību).
izsprāgt Strauji, spēji tikt izspiestam, izvirzītam ārā.
radioprogramma Šādu radioraidījumu saraksts iespiestā veidā.
izšķaidīt Šķaidot saspiest, pārvērst bezveidīgā masā.
atvadīties Šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu, piem., atsveicināties, paspiest roku, teikt atvadu vārdus.
valdonīgs Tāds, kam ir raksturīga tieksme noteikt, pavēlēt, uzspiest savu gribu.
stīvs Tāds, kam nav vingruma, elastīguma, arī piespiests, neatraisīts, lēns (par kustībām); nekustīgs (par stāvokli).
caurspiedīgs Tāds, kam piemīt spēja izspiesties cauri (piem., kādam ķermenim, atmosfērai).
nomākts Tāds, kam trūkst dzīves prieka, drūms, nospiests.
atraisīts Tāds, kas ir atbrīvojies no bikluma, kļuvis nepiespiests, dabisks.
tipogrāfisks Tāds, kas ir iespiests tipogrāfijā.
familiārs Tāds, kas izturas ļoti nepiespiesti, pārāk brīvi, arī vaļīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
brīvs Tāds, kas nav apspiests, nav pakļauts svešai varai; neatkarīgs.
svabads Tāds, kas nav apspiests, pakļauts svešai varai; brīvs (1).
drošs Tāds, kas nebīstas, izturas brīvi, nepiespiesti.
pneimatisks Tāds, ko darbina ar saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi, tāds, kurā izmanto saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi.
ciets Tāds, ko ir grūti sadalīt, saspiest, saliekt, apstrādāt u. tml.; pretstats: mīksts.
mīksts Tāds, ko var samērā viegli sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); ļoti elastīgs; pretstats: ciets.
mīksts Tāds, ko var samērā viegli saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
smalks Tāds, ko veido samērā mazi burti (piem., par rokrakstu, iespiestu tekstu).
vaļīgs Tāds, kurā izpaužas brīva, nepiespiesta izturēšanās; tāds, kurā izpaužas pieņemtajām normām neatbilstoša, izlaidīga izturēšanās.
drošs Tāds, kurā izpaužas drosme; tāds, kurā izpaužas nepiespiestība.
izdevums Tas, kas ir iespiests un izdots; gatavs iespieddarbs vai iespieddarbu kopums.
pneimatika Tehnikas nozare, kas ietver saspiesta gaisa, retāk citu gāzu maisījuma vai gāzes izmantošanu.
pneimatika Tehniska sistēma, kura rada saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi.
rinda Teksta daļa, kas ir uzrakstīta vai tipogrāfiski iespiesta vienā līnijā.
saspaidīties Tikt (parasti nejauši) nospiestam, uzspiestam.
palikt Tikt atstātam (bez kā), būt spiestam iztikt (bez kā).
ieiet Tikt iesistam, iespiestam u. tml. (kur iekšā).
saspiesties Tikt piespiestam vienam pie otra, citam pie cita.
saspiesties Tikt saspiestam (1) – par ķermeņa daļām.
kosties Tikt virzītam (kur iekšā, parasti dziļi) un spiestiem kopā, lai ievainotu, arī nogalinātu (par zobiem).
gāzturbīna Turbīna, ko darbina sakarsētu saspiestu gāzu maisījums.
miegt Turēt ciet, cieši spiest.
sastādīt numuru uz kādas iekārtas attiecīgās ierīces nospiest ciparu kombināciju, kas iedarbina šo iekārtu.
atsviest Uzbrūkot piespiest (pretinieku) strauji atkāpties (kur); būt par cēloni, ka strauji atvirzās nost, atpakaļ.
uzmīt Uzliekot kāju virsū (piemēram, pedālim), spiest (uz tā).
apzīmogot Uzspiest zīmogu (kam); apstiprināt ar zīmoga nospiedumu.
zīmogot Uzspiest zīmogu (piem., uz dokumenta, aploksnes, pastmarkas).
sazīmogot Uzspiest zīmogus (kam) lielākā daudzumā; uzspiest zīmogus (kā lielākam daudzumam).
uzkniebt Uzspiest, arī uzpresēt virsū (uz kā, kam).
mīdīt Vairākkārt ejot, staigājot, spiest, padarīt blīvāku (ko).
žņaudzīt Vairākkārt spēcīgi spiest ar rokām.
kodīt Vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem.
košļāt Vairākkārt spiest (piem., lūpas) ar zobiem.
žņaudzīt dūres vairākkārt spiest pirkstus dūrē, parasti aiz dusmām, bezspēcības.
spaidīties Vairākkārt spiest vienam otru, citam citu.
žņaudzīt rokas vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piem., izmisumā, bēdās.
žņaudzīt pirkstus vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piem., izmisumā, bēdās.
spaidīt Vairākkārt, arī vairākās vietās spiest (piem., mainot kā formu, stāvokli u. tml.).
zīmogs Veidojums no speciālas lakas, vaska u. tml. ar iespiestām zīmēm (kā) aizzīmogošanai.
saviļāt Viļājot saspiest.
kost Virzīt zobus (kur iekšā) un spiest tos kopā, cenšoties ievainot, arī nogalināt.
spīlēt Virzīt, spiest ar spēku, piepūli (ko kur iekšā, arī starp ko).
urbt Virzīt, spiest kur iekšā (ko smailu), parasti (to) grozot.
šķaidīt Virzot ko smagu, saspiest, iznīcināt.
aizžņaugt Žņaudzot aizspiest.

spiest citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV