žņaugt
žņaugt žņaudzu, žņaudz, žņaudz, pag. žņaudzu transitīvs, darbības vārds
1.Cieši aptvert un spēcīgi saspiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
PiemēriUzbrucējs žņaudz meiteni.
1.1.Būt tādam, kas spiežot (parasti kaklu) traucē elpošanu; būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
PiemēriKaklasaite žņaudz kaklu.
1.2.Izraisīt sajūtu, ka tiek traucēta elpošana (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, norisi).
PiemēriElsas žņaudz kaklu.
1.3.pārnestā nozīmē Ilgāku laiku pastāvot, radīt nemieru, satraukumu u. tml. (par psihisku stāvokli).
PiemēriGreizsirdība emocionāli žņaudz cilvēkus, ko mīlam.
2.Spēcīgi spiest (ko rokā saņemtu, ar roku aptvertu u. tml.).
PiemēriŽņaugt pirkstos cigareti.
2.1.Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) – piem., par apģērba gabalu.
PiemēriZeķes gumija žņaudz kāju.
2.2.Radīt nepanesamus, ļoti apgrūtinošus apstākļus.
PiemēriNodokļi un kredīti daudzus žņaudz vai nost.
Stabili vārdu savienojumi(Sa)žņaugt sirdi.