mīt1
mīt [mĩt] minu, min, min, pag. minu darbības vārds; transitīvs
1.Iet (pa kādu vietu); ejot, staigājot spiest ar kājām (ko).
PiemēriMīt zemi.
1.1.Ejot veidot (soli).
PiemēriBērns min pirmos soļus.
2.Ar kājām spiest, kustināt (ko), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
PiemēriMīt velosipēda pedāļus.
2.1.Spiežot, kustinot ar kājām (piem., pedāļus), darbināt (ko).
PiemēriMīt divriteni.
Stabili vārdu savienojumiMīt (kāda) pēdās. Mīt ar kājām dvēselē. Mīt ar kāju dvēselē. Mīt kājām. Mīt uz papēžiem.