Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
mistrojums
mistrojums [mistruõjùms] vīriešu dzimte, lietvārds
1.No dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņiem veidota (vai veidojusies) augu kopa.
PiemēriOzolu, liepu, bērzu un ošu mistrojums.
2.Maisījums, sajaukums, apvienojums.
PiemēriMūzikas žanru mistrojums.