mīt1
mīt [mĩt] minu, min, min, pag. minu darbības vārds; transitīvs
1.Iet (pa kādu vietu); ejot, staigājot spiest ar kājām (ko).
PiemēriMīt zemi.
- Mīt zemi.
- Mīt zāli.
- Mīt meža taku.
- Mīt jauno dēļu grīdu.
1.1.Ejot veidot (soli).
PiemēriBērns min pirmos soļus.
- Bērns min pirmos soļus.
2.Ar kājām spiest, kustināt (ko), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
PiemēriMīt velosipēda pedāļus.
- Mīt velosipēda pedāļus.
- Mīt paminu.
- Mīt ērģeļu plēšas.
2.1.Spiežot, kustinot ar kājām (piem., pedāļus), darbināt (ko).
PiemēriMīt divriteni.
- Mīt divriteni.
Stabili vārdu savienojumiMīt (kāda) pēdās. Mīt ar kājām dvēselē. Mīt ar kāju dvēselē. Mīt kājām. Mīt uz papēžiem.
- Mīt (kāda) pēdās idioma — sekot (kāda) paraugam, turpināt (kāda) iesāktās tradīcijas.
- Mīt ar kājām dvēselē idioma — pazemot kāda jūtas, ideālus; ciniski izturēties.
- Mīt ar kāju dvēselē idioma — pazemot kāda jūtas, ideālus; ciniski izturēties.
- Mīt kājām idioma — rupji aizvainot, pazemot (kādu).
- Mīt uz papēžiem idioma — būt ļoti tuvu, cieši sekot (kam).
- Mīt uz pēdām idioma — būt ļoti tuvu, cieši sekot (kam).