Paplašinātā meklēšana
Meklējam mīt.
Atrasts vārdos (52):
- mīt:2
- mīt:1
- mīts:1
- mītne:1
- apmīt:2
- apmīt:1
- iemīt:1
- iemīt:2
- izmīt:1
- nomīt:2
- nomīt:1
- samīt:1
- samīt:2
- uzmīt:1
- omīte:1
- mīties:1
- mīties:2
- mītiņš:1
- aizmīt:1
- pārmīt:1
- piemīt:1
- pirmīt:1
- dāmīte:1
- nemīts:1
- semīti:1
- zīmīte:1
- mītiņot:1
- mītisks:1
- eremīts:1
- mammīte:1
- rāmītis:1
- termīts:2
- termīts:1
- izstomīt:1
- dinamīts:1
- dolomīts:1
- kopmītne:1
- nomīties:1
- nozīmīte:1
- pamīties:1
- samīties:1
- aizmīties:1
- ezermītne:1
- pirmītējs:1
- stomīties:1
- antisemīts:1
- iemītnieks:1
- naktsmītne:1
- stalagmīti:1
- sastomīties:1
- antisemītisks:1
- antisemītisms:1
Atrasts vārdu savienojumos (7):
Atrasts skaidrojumos (315):
- Dziesmotā revolūcija 1988.–1991. gada notikumi Latvijā, kurus pavadīja plaši iedzīvotāju mītiņi ar dziedāšanu.
- akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta.
- antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
- rāmis Apkāre; rāmītis (3).
- izdzīt velnu ar mītiskām vai reliģiskām darbībām panākt, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku).
- muskuļaudi Audi, kas sastāv no šūnām, kurām piemīt savilkšanās spēja un kuras veido muskuļus.
- svētavots Avots, kura ūdenim pēc tautas ticējuma piemīt labvēlīgi ietekmējošas, dziednieciskas īpašības.
- nobradāt Bradājot, uzkāpjot virsū, saspiest vai nogalināt (ko); nomīt.
- jaukties Būt pārmaiņus (ar ko), mīties.
- dzirdēt Būt tādam, kam piemīt spēja uztvert skaņas.
- šķielēt Būt tādam, kam piemīt šķielēšana.
- komponēt Būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu.
- kazarma Celtne (ar dzīvojamām, dienesta, mācību u. tml. telpām), kurā pastāvīgi izvietotas karaspēka daļas, apakšvienības, personālsastāvs (parasti karavīri, instruktori); karavīru mītne.
- feromagnētiķis Cieta, kristāliska viela, kurai piemīt augsta magnētiskā uzņēmība (magnetizējas samērā vājā magnētiskajā laukā).
- antropomorfisms Cilvēka īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, augiem un mītiskām būtnēm.
- mežainis Cilvēkam līdzīga mitoloģiska būtne, kas mīt mežā.
- persona Cilvēks kā tiesisko attiecību dalībnieks, kam piemīt tiesībspēja un (līdz ar noteikta vecuma sasniegšanu) rīcībspēja.
- ciniķis Cilvēks, kam piemīt cinisms.
- homoseksuālists Cilvēks, kam piemīt dzimumtieksme pret sava dzimuma personām.
- gaišreģis Cilvēks, kam piemīt gaišredzība.
- grafomāns Cilvēks, kam piemīt grafomānija.
- ekstrasenss Cilvēks, kam piemīt īpašas spējas uztvert biolauku un iedarboties uz to; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
- domātājs Cilvēks, kam piemīt izcils prāts, attīstīta domāšana; filozofs.
- lokālpatriots Cilvēks, kam piemīt lokālpatriotisms.
- sadists Cilvēks, kam piemīt sadisms.
- sadomazohists Cilvēks, kam piemīt sadomazohisms.
- talants Cilvēks, kam piemīt šādas spējas.
- mākslinieks Cilvēks, kam piemīt tēlaina domāšana, arī izcila gaume.
- telepāts Cilvēks, kam piemīt telepātiskas spējas.
- demonstrants Cilvēks, kas piedalās masveida gājienā, mītiņā u. tml.
- melnsimtnieks Cilvēks, kas publiski pauž galēji reakcionārus, šovinistiskus vai antisemītiskus uzskatus.
- personība Cilvēks, kuram piemīt kādas iezīmīgas, parasti pozitīvas, spilgtas īpašības.
- divdabis Darbības vārda forma, kam piemīt divu vārdšķiru – darbības vārda un īpašības vārda vai apstākļa vārda – īpašības.
- pūznis Dažu kukaiņu (piem., skudru, lapseņu, iršu) mītne.
- patentatslēga Durvīs iemontējama slēdzene, kurai iestrādāta īpaša, tikai šai vienai slēdzenei piemītoša un tās atslēgai atbilstoša tapiņu kombinācija; šādas slēdzenes atslēga.
- iedangāt Dziļi iemīt (dubļos, zemē).
- spins Elementārdaļiņu kustības daudzuma moments, kas tām piemīt neatkarīgi no to kustības.
- dvēsele Emocionāli nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piem., kādai vietai, priekšmetam).
- ezerpils Ezermītne.
- guļamvieta Gulēšanai iekārtota vieta (satiksmes līdzekļos, pagaidu mītnēs).
- vektors Ģeometrisks lielums, kam piemīt skaitliska vērtība un virziens un ko attēlo ar nogriezni, kuram ir noteikts virziens.
- sliede Iebraukta, iemīta vai ievilkta līnija, padziļinājums (piem., sniegā, smiltīs).
- iebrist Iekāpt, iemīt.
- pratība Indivīdam piemītoša prasme (kādā jomā), izpratne (par ko), spēja izmantot, piemēram, informāciju, zināšanas.
- novietne Īpaši ierīkota mītne (dzīvnieku) turēšanai.
- serpentārijs Īpaši ierīkota mītne čūsku u. tml. rāpuļu turēšanai nebrīvē (piem., zooloģiskajā dārzā).
- nometne Īpaši ierīkota mītnes vieta organizētai vasaras atpūtai.
- valoda Īpašs šādas sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi.
- atnācējs Jauns iedzīvotājs, iemītnieks.
- nozīme Jēdzieniskais saturs, kas piemīt noteiktam skaņu kompleksam kā valodas vienībai.
- putnu vērošana kādā apkaimē mītošo putnu novērošana un novērojumu fiksēšana zinātniskiem nolūkiem.
- igla Kanādas eskimosu (inuītu) ziemas mītne – kupolveida celtne, kas būvēta no sniega blokiem un kuras sienas no iekšpuses izklātas ar ādām.
- vobla Kaspijas jūrā un tajā ieplūstošajās upēs mītoša rauda [Rutilus caspicus].
- Dieva dāvana kaut kas ļoti labs, izcils (piem., spējas, talants), kas cilvēkam piemīt no dzimšanas vai iegūts negaidīti, bez piepūles.
- zaudēt Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas); kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis).
- zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kas).
- pazaudēt Kļūt tādam, kam vairs nepiemīt (piem., kāda īpašība, stāvoklis).
- špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, kas tiek neatļauti izmantots zināšanu pārbaudes laikā.
- internāts Kopmītne, telpas dzīvošanai skolas audzēkņiem.
- koja Kopmītne.
- kopuška Kopmītne.
- pamatkrāsa Krāsa, kas piemīt (kā) lielākajai daļai vai (kas) klāj kādas virsmas lielāko daļu.
- salicilskābe Kristāliska, bezkrāsaina organiska skābe, kurai piemīt antiseptiskas īpašības.
- aronija Krūms ar spīdīgām lapām, baltiem ziediem un melnām ogām, kurām piemīt ārstnieciskas īpašības; šī auga oga.
- pils Liela, nocietināta būve vai grezni būvēta, iekārtota (piem., valdnieka) mītne.
- tarantuls Liels, indīgs zirneklis, kas savvaļā mīt stepēs un tukstešos, dienas pavadot alā, bet naktis – medījot kukaiņus.
- Skotlendjards Londonas galvaspilsētas policijas pārvaldes galvenā mītne; šās pārvaldes kriminālizmeklēšanas nodaļa.
- atlantisks Ļoti spēcīgs (spēkā līdzīgs grieķu mīta milzim Atlantam).
- burvība Maģisks spēks, kas (pēc mītiskiem priekšstatiem) ietekmē, pārvērš cilvēkus, dabu; maģiska izdarība.
- nams Māja, arī dzīvoklis ar tā iemītniekiem, viesiem u. tml.
- miteklis Mājoklis, mītne; dzīves vieta.
- mammiņa Mammīte.
- siltumvadītājs Materiāla vide (piem., ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja.
- viela Matērijas veids, kam piemīt miera masa; tas, no kā sastāv fiziski ķermeņi.
- motīvs Melodija vai melodijas daļa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas īpašības.
- infuzorijas Mikroskopiski vienšūnas dzīvnieki ar skropstām klātu ķermeni (mīt jūrās, saldūdeņos, augsnē, arī parazitē); skropstaiņi.
- karbonāts Minerāls un noguluma iezis, kas veidojas no ogļskābes sālīm (piem., kalcīts, dolomīts).
- ragana Mitoloģiska būtne – sieviete, kurai piemīt pārdabisks, ļauns spēks, kas prot burt un pārvietojas, lidojot uz slotas.
- nāra Mitoloģiska ūdeņos mītoša būtne garmatainas sievietes izskatā ar zivs asti.
- pamīties Neilgu laiku, mazliet mīt pedāļus, braukt (piem., ar velosipēdu).
- krāsniņa Neliela krāsns, ko lieto, piem., dažādās pagaidu mītnēs.
- ģipšakmens Nogulumiezis, kas sastāv galvenokārt no ģipša ar māla, dolomīta u. c. piemaisījumiem.
- apmīt Nomīt; sabradāt.
- vairāk Norāda, ka attiecīgā īpašība kam piemīt lielākā mērā (salīdzinājumā ar ko citu).
- mazliet Norāda, ka minētā īpašība, pazīme piemīt nelielā mērā.
- ne- Norāda, ka pamatvārdā nosauktajam piemīt kas nevēlams.
- multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
- četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt četrkārtīgā apmērā, izpaužas četrējādi.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt desmitkārtīgā apmērā, izpaužas desmitkārtīgi.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas mazā mērā.
- dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme piemīt (kam) divkārt.
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt neparastas īpašības, spēja darīt brīnumus.
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt neparastas, izcilas spējas, arī īpašības, kas izraisa apbrīnu.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt virzība, izplatība kam pretī, pretējā virzienā.
- loze Nosacīta zīme (piem. zīmīte ar numuru), ar ko lozējot noskaidro (kā) saņēmēju, veicēju u. tml.
- veids Noteiktas, specifiskas (parādību, priekšmetu, vielu, organismu, procesu u. tml.) īpašības, pazīmes, to kopums; parādība, priekšmets, viela, organisms, process u. tml., to grupa, kam piemīt šādas īpašības, pazīmes.
- vārda leksiskā nozīme nozīme, kas piemīt vārdam visās tā gramatiskajās formās.
- auseklītis Nozīmīte ar šādu ornamentu.
- ektoparazīts Organisms, kas mīt uz cita organisma virsmas un no tā barojas; ārējais parazīts, piem., blusa, ērce, uts.
- slietenis Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saliktām kārtīm, zariem.
- burvju paklājs paklājs, kam piemīt pārdabiskas spējas (pasakās).
- līdzsvarot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) piemīt līdzsvars (2).
- tips Paraugs, kam piemīt noteiktas, kādam objektam raksturīgas īpašības.
- pārmainīt Pārmīt (2).
- jaranga Pārvietojama mītne ar konusveida jumtu (Sibīrijas nomadu tautām, piem., čukčiem).
- zelta zivtiņa Pasakās – zivtiņa, kurai piemīt pārdabiska spēja piepildīt trīs jebkuras cilvēka vēlēšanās.
- vecīgs Pavecs (par cilvēku); arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas īpašības.
- vecišķs Pavecs (par cilvēku); arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas īpšības; vecīgs (2).
- nozīme Pie apģērba piespraužama zīme, ko piešķir kādas organizācijas biedriem, ar ko apbalvo par sasniegumiem kādā darbības nozarē u. tml.; nozīmīte.
- pirmiņ Pirmīt.
- karsts Procesu kopums ūdenī šķīstošos iežos (piem., dolomītā, ģipšakmenī) un tā izpausmes formas zemes virspusē.
- izklaidība Psihisks stāvoklis, arī rakstura īpašība, kam piemīt izkliedēta, nenoturīga uzmanība, nespēja koncentrēties.
- manifestācija Publisks masveida gājiens, mītiņš; masveidīga uzstāšanās, kas pauž plašas sabiedrības noskaņojumu.
- caurspiedīgā radiācija radioaktīvo staru plūsma, kurai piemīt liela caurspiešanas spēja.
- likties Radīt priekšstatu, sajūtu (arī maldīgu), ka piemīt (kāda īpašība), atrodas (kādā stāvoklī), līdzinās (kam) u. tml.
- slaids Rāmītī iestiprināts diapozitīvs.
- stostīties Runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām; stomīties.
- demonstrācija Sabiedrības noskaņojuma, politisko prasību vai protesta izpausme masveida gājienā, mītiņā u. tml.
- antisemītisks Saistīts ar antisemītismu, tam raksturīgs; tāds, kurā izpaužas antisemītisms.
- histērisks Saistīts ar histēriju, tai raksturīgs; arī tāds (cilvēks), kam piemīt kaprīzes, nenosvērtība, untumi.
- lesbisks Saistīts ar lesbismu; tāds, kam piemīt lesbisms.
- tēlains Saistīts ar mākslas tēliem, tiem raksturīgs; tāds, kam piemīt mākslai, tās tēliem raksturīgā izteiksmība, iedarbīgums.
- mītisks Saistīts ar mītu vai mītiem; izdomāts, nereāls.
- skulpturāls Saistīts ar skulptūru (1), tai raksturīgs; tāds, kam piemīt telpisks, plastisks izteiksmīgums.
- vīrišķīgs Saistīts ar vīrieti, tam raksturīgs; tāds, kam piemīt vīrietim raksturīgas pazīmes.
- kā (pats) nelabais Saka par īpašību, pazīmi, kas piemīt (kam) ļoti lielā mērā.
- ielikts šūpulī saka par to, kas kādam piemīt no dzimšanas.
- sastomīties Sākt, parasti pēkšņi, stomīties, mulst.
- sastostīties Sākt, parasti pēkšņi, stostīties; sastomīties.
- par Salīdzinājumā norāda uz to, kam nosauktā īpašība, pazīme piemīt citādā pakāpē.
- pakaiši Salmi, kūdra u. tml., ko izkaisa mājdzīvnieku mītnēs.
- bļauris Samērā lieli, garspalvaini Dienvidamerikas un Centrālamerikas kalnu un lietus mežos mītoši pērtiķi ar raksturīgu skaļu balsi.
- izraēlieši Semītu tauta, ciltstēva Jēkaba (jeb Izraēļa) pēcteči, kas dzīvo Izraēlā; ebreji.
- aramieši Semītu tauta, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja tagadējo Sīrijas, Irākas un Izraēlas teritoriju.
- ivrits Semītu valodu grupas valoda, kas izveidota 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, saglabājot senebreju valodas morfoloģiju un pamatleksiku; Izraēlas valsts valoda.
- pretorijs Senajā Romā – karaspēka nometnes vieta, kurā atradās karavadoņa telts, viņa mītne.
- kentaurs Sengrieķu mitoloģijā – mītiska būtne – daļēji cilvēks, daļēji zirgs.
- sirēna Sengrieķu mitoloģijā – mītiska būtne (pa pusei putns, pa pusei sieviete), kas ar savām dziesmām apbūrusi jūrniekus un ievilinājusi bīstamās vietās, kur tie gājuši bojā.
- zaļais sertifikāts sertifikāts, ko izsniedz tūrisma mītnēm un kas apliecina vides kvalitātes atbilstību noteiktām normām.
- ragana Sieviete, kurai piemīt spēja zīlēt, burt, arī dziedināt.
- harēms Sievietes (parasti sievas) musulmaņa mājā, kas dzīvo savā ēkas daļā; šo sieviešu mītne.
- stampāt Šādi virzoties, skart ar kājām, mīt (dubļus, ceļu u. tml.).
- lakta Šķērskoks (putnu mītnē), uz kura nakšņo putni.
- biseksuāls Tāds (cilvēks), kam piemīt biseksualitāte; saistīts ar biseksualitāti.
- harismātisks Tāds (cilvēks), kam piemīt harisma.
- burvīgs Tāds (cilvēks), kam piemīt šādas īpašības; apburošs.
- divdzimumu Tāds (organisms), kam piemīt gan vīrišķās, gan sievišķās dzimumpazīmes.
- tvaiks Tāds, ar kuru iegūst vielu šādā stāvoklī, maina tās īpašības (par iekārtām, ierīcēm u. tml.); tāds, kura darbināšanai izmanto potenciālo enerģiju, kas piemīt vielai (parasti ūdenim) šādā stāvoklī.
- pārbagāts Tāds, kam (kas) piemīt ļoti lielā daudzumā; tāds, kurā ietilpst ļoti daudz vērtīgu sastāvdaļu.
- mērens Tāds, kam galēji (kas, piem., kādas īpašības) piemīt nelielā mērā.
- neitrāls Tāds, kam ir vienāds pozitīvo un negatīvo lādiņu skaits; tāds, kam nepiemīt elektriskās īpašības.
- baigs Tāds, kam kāda īpašība piemīt ļoti lielā mērā.
- pēdējais Tāds, kam kāda īpašība, pazīme piemīt vislielākajā mērā; pilnīgs, galīgs.
- liels Tāds, kam kāda rakstura, personības īpašība piemīt ļoti izteikti.
- pēdīgais Tāds, kam kādas īpašības, pazīmes piemīt vislielākajā mērā; pēdējais (6).
- bagāts Tāds, kam kas piemīt lielā daudzumā, lielā skaitā, apjomā.
- beidzamais Tāds, kam negatīvā īpašība, negatīvais raksturojums piemīt lielā mērā.
- politkorekts Tāds, kam nepiemīt dzimuma, rasu, cilvēku ar netradicionālu seksuālo orientāciju u. c. minoritāšu diskriminācija; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neitrāls Tāds, kam nepiemīt kāda īpaša, specifiska iedarbība un kas neizraisa nevēlamas blakus parādības.
- remdens Tāds, kam nepiemīt liela aktivitāte, dedzīgums, kaisle.
- nesievišķīgs Tāds, kam nepiemīt sievietei raksturīgās pazīmes; tāds, kas nav raksturīgs sievietei.
- dzimis Tāds, kam no dzimšanas piemīt kāda īpašība, spēja.
- aromātisks Tāds, kam piemīt aromāts; smaržīgs.
- asimetrisks Tāds, kam piemīt asimetrija.
- atkarīgs Tāds, kam piemīt atkarība (piem., lietojot narkotiskas vielas, spēlējot azartspēles).
- cēls Tāds, kam piemīt augstas ētiskas īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- cildens Tāds, kam piemīt augstas ētiskas īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- liels Tāds, kam piemīt augstu vērtējamas cilvēciskas īpašības (par personību); ievērojams, izcils (piem., par mākslinieku).
- pilnskanīgs Tāds, kam piemīt daudzveidība, visas nepieciešamības, arī iespējamās akustiskās īpašības (par skaņu, balsi).
- sarežģīts Tāds, kam piemīt daudzveidīgas, arī pretrunīgas īpašības (par cilvēku, tā psihi, raksturu u. tml.).
- drošsirdīgs Tāds, kam piemīt drosme; bezbailīgs, drosmīgs.
- drosmīgs Tāds, kam piemīt drosme; bezbailīgs.
- heteroseksuāls Tāds, kam piemīt dzimumtieksme uz pretējā dzimuma personām.
- vitāls Tāds, kam piemīt enerģisks darbīgums, tāds, kas ir spējīgs pilnvērtīgi dzīvot, arī možs, mundrs (par cilvēku).
- hiperaktīvs Tāds, kam piemīt hiperaktivitāte.
- iekārīgs Tāds, kam piemīt iekāre; tāds, kurā izpaužas iekāre.
- inteliģents Tāds, kam piemīt inteliģence; tāds, kurā izpaužas inteliģence.
- vienreizīgs Tāds, kam piemīt izcilas, sevišķas (parasti pozitīvas) īpašības; nepārspējams, neparasts.
- izotropisks Tāds, kam piemīt izotropija; tāds, kas ir saistīts ar izotropiju; izotrops.
- izotrops Tāds, kam piemīt izotropija; tāds, kas ir saistīts ar izotropiju.
- pozitīvs Tāds, kam piemīt kas labs, vēlams.
- nelabs Tāds, kam piemīt kas nevēlams, nepareizs.
- negatīvs Tāds, kam piemīt kas nevēlams, nosodāms.
- ievērojams Tāds, kam piemīt kas nozīmīgs; tāds, kas saista uzmanību, izraisa interesi.
- kolorīts Tāds, kam piemīt kas raksturīgs, spilgts, iespaidīgs, savdabīgs.
- koherents Tāds, kam piemīt koherence; savstarpēji saskaņots, sakarīgs.
- komunikabls Tāds, kam piemīt komunikabilitāte.
- pozitīvs Tāds, kam piemīt labas, vēlamas psihes, rakstura, personības īpašības.
- lepns Tāds, kam piemīt liela pašcieņa, pašapziņa; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- magnētisks Tāds, kam piemīt magnētam raksturīgas īpašības.
- miesaskārīgs Tāds, kam piemīt miesaskārība.
- nelāgs Tāds, kam piemīt nevēlamas rakstura, personības īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dēmonisks Tāds, kam piemīt noslēpumaina, parasti ļauna vara, spējas; tāds, kurā izpaužas noslēpumainība, arī ļauna vara, spējas.
- tipisks Tāds, kam piemīt noteiktai cilvēku grupai raksturīgas īpašības.
- kvalificēts Tāds, kam piemīt noteiktas pazīmes.
- ritmisks Tāds, kam piemīt noteikts ritms; tāds, ko raksturo noteikts ritms.
- burvis Tāds, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības.
- pašlepns Tāds, kam piemīt pašlepnums.
- patriotisks Tāds, kam piemīt patriotisms.
- plakātisks Tāds, kam piemīt plakātam raksturīgais dekoratīvisms.
- plakātisks Tāds, kam piemīt plakātam raksturīgais primitīvisms, vienpusīgums.
- gaišs Tāds, kam piemīt pozitīvas īpašības, piem., optimisms; arī gudrs, izglītots.
- krietns Tāds, kam piemīt pozitīvas morālās īpašības, kas labi, apzinīgi veic savu darbu, izpilda savu pienākumu; godīgs.
- pretrunīgs Tāds, kam piemīt pretruna (1), pretstatu attieksme.
- pretrunīgs Tāds, kam piemīt pretruna (2).
- tilpumains Tāds, kam piemīt samērā liels, parasti īpatnējais, tilpums.
- šarmants Tāds, kam piemīt savdabīga pievilcība, valdzinājums.
- senisks Tāds, kam piemīt sen radušās īpašības, pazīmes; sens.
- neparasts Tāds, kam piemīt sevišķas, izcilas īpašības.
- sievišķīgs Tāds, kam piemīt sievietei raksturīgas īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- siltumvadošs Tāds, kam piemīt siltumvadītspēja.
- simetrisks Tāds, kam piemīt simetrija; tāds, kam raksturīga simetrija.
- ass Tāds, kam piemīt skarbums (par cilvēku, raksturu).
- sliecīgs Tāds, kam piemīt sliecība (uz ko).
- vīrišķs Tāds, kam piemīt spēja apaugļot.
- saprotošs Tāds, kam piemīt spēja iejusties otra domās, izjūtās, izprast otru.
- caurspiedīgs Tāds, kam piemīt spēja izspiesties cauri (piem., kādam ķermenim, atmosfērai).
- antitoksisks Tāds, kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
- tālredzīgs Tāds, kam piemīt spēja paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situāciju nākotnē; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- gaišredzīgs Tāds, kam piemīt spēja paredzēt, kas notiks nākotnē; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- reaģētspējīgs Tāds, kam piemīt spēja reaģēt.
- jutīgs Tāds, kam piemīt spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām).
- stiprs Tāds, kam piemīt spēja, parasti ievērojami, pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par priekšmetiem, veidojumiem, materiāliem u. tml.).
- stigrs Tāds, kam piemīt stigrība; viskozs.
- talantīgs Tāds, kam piemīt talants (1); arī apdāvināts.
- tālredzīgs Tāds, kam piemīt tālredzība (par acīm, arī cilvēku ar šādām acīm).
- izkalpīgs Tāds, kam piemīt tieksme izkalpoties, izpatikt; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- iztapīgs Tāds, kam piemīt tieksme iztapt, tāds, kas cenšas iztapt; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- juteklīgs Tāds, kam piemīt tieksme pēc erotiskas baudas; tāds, kurā izpaužas šāda tieksme.
- nepārspējams Tāds, kam piemīt tik izcilas, parasti pozitīvas, īpašības, ka to grūti vai neiespējami pārspēt; tāds, kam nav līdzīgu.
- tolerants Tāds, kam piemīt tolerance; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- tuvredzīgs Tāds, kam piemīt tuvredzība.
- vadītspējīgs Tāds, kam piemīt vadītspēja.
- šķirtdzimuma Tāds, kam piemīt vai nu tikai vīrišķās, vai tikai sievišķās dzimumpazīmes.
- maskulinizēts Tāds, kam piemīt vīriešu īpašības, pazīmes.
- viskozs Tāds, kam piemīt viskozitāte; stigrs.
- viegls Tāds, kam piemīt, arī ir raksturīga veiklība, graciozitāte, arī tāds, kas ar savām kustībām rada neliela svara iespaidu (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- ekspresīvs Tāds, kam piemīt, ir raksturīga ekspresija; izteiksmīgs.
- veclaicīgs Tāds, kas attiecas uz kādu no pagājušajiem laikposmiem; tāds, kam piemīt kādā no pagājušajiem laikposmiem radušās īpašības, pazīmes.
- kopīgs Tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem, piemīt vairākiem vai daudziem; kopējs (4).
- kopējs Tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem, piemīt vairākiem vai daudziem; kopīgs (4).
- raksturīgs Tāds, kas ir (kam) būtiski, tipiski piemītošs.
- provinciāls Tāds, kas ir atpalicis no laikmeta sabiedriskās dzīves; tāds, kam piemīt uzskatu šaurība, aprobežotība; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tendenciozs Tāds, kas ir cieši saistīts ar kādu tendenci, pakļauts tai un kam piemīt vienpusība, trūkst objektivitātes.
- spoguļveida Tāds, kas ir līdzīgs spogulim; tāds, kam piemīt spoguļa īpašības.
- iedzimts Tāds, kas ir pārmantots no iepriekšējām paaudzēm, tāds, kas piemīt kopš dzimšanas (par psihiskām īpašībām, spējām).
- pilsēttipa Tāds, kas ir pilsētai raksturīgs; tāds, kas piemīt pilsētai.
- svešs Tāds, kas ir saistīts ar cilvēkiem, kuri nekad vēl nav redzēti, sastapti, kuri nav pazīstami; tāds, kas piemīt šādiem cilvēkiem.
- pārpilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) ļoti pastiprināti, spēcīgi; tāds, kam (kāda īpašība, pazīme) piemīt ļoti izteikti, spēcīgi (par cilvēku).
- pilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) pastiprināti, spēcīgi; tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) izteikti, spēcīgi (par cilvēku); tāds, kurā spēcīgi izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība, pazīme (piem., par skatienu, balsi).
- savējais Tāds, kas kādam pieder, piemīt; savs.
- neitrāls Tāds, kas nav saistīts ar noteiktu funkcionālu stilu un kam nepiemīt emocionāli ekspresīva nokrāsa; vispārlietojams.
- tavējais Tāds, kas pieder, piemīt cilvēkam, kuru uzrunā ar "tu".
- tavs Tāds, kas pieder, piemīt cilvēkam, kuru uzrunā ar "tu".
- jūsējais Tāds, kas pieder, piemīt diviem vai vairākiem cilvēkiem, kurus uzrunā, pie kuriem vēršas; jūsu.
- jūs Tāds, kas pieder, piemīt diviem vai vairākiem cilvēkiem, kurus uzrunā, pie kuriem vēršas.
- savs Tāds, kas pieder, piemīt runātājam, uzrunātajai vai pieminētajai personai, ir daļa no tās.
- manējais Tāds, kas pieder, piemīt runātājam; mans.
- jūsējais Tāds, kas pieder, piemīt vienam cilvēkam, kuru uzrunā ar "jūs".
- jūs Tāds, kas pieder, piemīt vienam cilvēkam, pie kura vēršas oficiāli vai ar pieklājības uzrunu.
- viņš Tāds, kas pieder, piemīt, ar ko ir saistība cilvēkam, par kuru runā.
- mēs Tāds, kas pieder, piemīt, ar ko ir saistība runātājam (rakstītājam) kopā ar kādu vai kādiem (attiecībā pret citiem).
- niecīgs Tāds, kas piemīt (cilvēkam) ļoti ierobežotā apjomā.
- specifisks Tāds, kas piemīt (kam) kā būtiska, neatņemama īpašība, pazīme; arī raksturīgs.
- sākotnējs Tāds, kas piemīt (kam) pastāvēšanas, eksistēšanas sākumā (piem., par izskatu, formu, krāsu).
- eņģelisks Tāds, kas piemīt eņģelim; eņģelim līdzīgs.
- dabisks Tāds, kas piemīt jau no dzimšanas; iedzimts.
- raganīgs Tāds, kas piemīt raganām, tām raksturīgs; noslēpumaini valdzinošs.
- raganisks Tāds, kas piemīt raganām, tām raksturīgs; raganīgs.
- nepazīstams Tāds, kas piemīt šādam cilvēkam.
- vecišķs Tāds, kas piemīt, raksturīgs vecam cilvēkam; vecīgs (1).
- vecīgs Tāds, kas piemīt, raksturīgs vecam cilvēkam.
- aktierisks Tāds, kas raksturīgs, nepieciešams aktierim; aktierim piemītošs.
- redzams Tāds, kas saista uzmanību, izraisa interesi; tāds, kam piemīt kas nozīmīgs.
- plānprātīgs Tāds, kas slimo ar plānprātību, tāds, kam piemīt plānprātība.
- godkārīgs Tāds, kas tiecas pēc goda, slavas, kam piemīt godkāre; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- gleznains Tāds, kur ir skaisti dabasskati; tāds, kam piemīt skaistums, krāsu bagātība (par vietām dabā).
- dzīvojams Tāds, kur var dzīvot; tāds, kas ir paredzēts cilvēka mītnei.
- nejauks Tāds, kura izskats vai izturēšanās izraisa nepatiku, noraidošu attieksmi; tāds, kam piemīt kas nepatīkams.
- labs Tāds, kuram piemīt morāles normām atbilstošas īpašības, kura attieksme (pret citiem) ir labsirdīga, labvēlīga.
- slikts Tāds, kuram piemīt morāles normām neatbilstošas īpašības; tāds, kurš izturas (pret citiem) neiejūtīgi, cietsirdīgi.
- paškritisks Tāds, kuram piemīt paškritika; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- burvis Tas (cilvēks vai pārdabiska būtne), kam piemīt spēja noburt.
- pozitīvs Tas, kam piemīt kas labs, vēlams, arī derīgs.
- negatīvs Tas, kam piemīt kas nevēlams, nosodāms.
- naivs Tas, kam piemīt šādas īpašības.
- zobvalis Ūdenī mītošs zīdītājdzīvnieks ar koniskiem, vienveidīgiem zobiem.
- uzbrist Uzkāpt, uzmīt.
- piedēvēt Uzskatīt (ko) par (kādam, kam) piemītošu.
- mīņāt Vairākkārt mīt, mīdīt.
- mītiņot Vairākkārt piedalīties mītiņos vai rīkot mītiņus.
- iestaigāt Vairākkārt staigājot, iemīt (piem., taku).
- koptu valoda valoda, kas pieder pie hamītu valodu grupas un kas mūsdienās saglabājusies tikai kā baznīcas valoda.
- pašvērtība Vērtība, kas (kam) piemīt pati par sevi.
- pašvērtība Vērtība, kas piemīt (cilvēkam) pēc viņa paša izjūtas un uzskatiem.
- svilnis Vidēji liels tauriņš, kura kāpuri mīt, piem., uz augiem, miltos, vaskā.
- supravadītājs Viela, kam piemīt supravadītspēja.
- absorbents Viela, kurai piemīt spēja uzsūkt citas vielas.
- molekula Vielas vissīkākā daļiņa, kurai piemīt attiecīgās vielas ķīmiskās īpašības.
- kolonija Vienas sugas dzīvnieku (parasti putnu) grupa, kas dzīvo kopā; vieta, kur mīt šāda dzīvnieku grupa.
- unikāls Vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm) starp sev līdzīgiem; tāds, kam piemīt izcilas, sevišķi pozitīvas īpašības.
- nometne Vieta ar pagaidu mītnēm (teltīm, mājām, barakām u. tml.), kur uz laiku apmesties lielākam cilvēku kopumam.
- ūdenskritums Vieta upes gultnē, kur ūdens gāžas pāri kādam (piemēram, dolomīta slāņu) slieksnim, kraujai; upes ūdens, kas krīt šādā vietā.
- zoodārzs Vieta, kur mīt dzīvnieki no visas pasaules.
- čūsku midzenis vieta, kur mīt ļauni, bīstami cilvēki; ļaunu, bīstamu cilvēku kopums.
- paspārne Vieta, mītne, kur patverties, palikt kādu laiku; arī mājoklis, pajumte.
- pajumte Vieta, mītne, kur patverties, palikt kādu laiku; arī mājoklis.
- spektrs Visu vērtību kopums, kas piemīt kādu sistēmu vai procesu raksturojošam lielumam.
- kosmogonija Visuma izcelšanās izklāsts (piem., mītos).
- skudrlācis Zīdītājs ar pagarinātu galvu, cauruļveida purnu, bez zobiem, mazu mutes atveri un garu, lipīgu mēli, ar ko ķer skudras un termītus.
- cena Zīmīte vai plāksnīte, uz kuras uzrakstīta preces vērtība.
- cedele Zīmīte; paziņojums.
- mitoloģija Zinātne, kas pētī mītus.
- semitoloģija Zinātnes nozare, kas pēta semītu valodas un šajās valodās runājošo tautu kultūru.
mīt citās vārdnīcās:
MEV