veclaicīgs
veclaicīgs [vȩclaĩcîgs] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
veclaicīga [vȩclaĩcîga] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
veclaicīgi [vȩclaĩcîgi] apstākļa vārds
Tāds, kas attiecas uz kādu no pagājušajiem laikposmiem; tāds, kam piemīt kādā no pagājušajiem laikposmiem radušās īpašības, pazīmes.
PiemēriVeclaicīgs gludeklis.
- Veclaicīgs gludeklis.
- Veclaicīgs interjers.
- Veclaicīga jaciņa.
- Veclaicīga valoda.
- Veclaicīgi motocikli.
- pārnestā nozīmē Muzejs apņem ar savu veclaicīgo elpu.