personība
personība [pȩ̀rsõnĩba] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Indivīda nozīmīgo īpašību kopums, kas izpaužas viņa rīcībā, domāšanā, attieksmē, kā arī emocionālajās reakcijās.
PiemēriHarmoniska personība.
- Harmoniska personība.
- Radoša personība.
- Harismātiska personība.
- Personības attīstība.
1.1.Cilvēks, kuram piemīt kādas iezīmīgas, parasti pozitīvas, spilgtas īpašības.
Piemēri20. gs. izcilās personības.
- 20. gs. izcilās personības.
- Slavenu pagātnes personību portreti.
1.2.Persona, indivīds.
PiemēriPolicija noskaidro cietušā personību.
- Policija noskaidro cietušā personību.
Cilme:No franču personnalité, kam pamatā latīņu persona.