persona
persona [pȩ̀rsõna] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Atsevišķs cilvēks.
PiemēriNepiederoša persona.
- Nepiederoša persona.
- Personas apliecība.
- Galds četrām personām.
2.joma: jurisprudence Cilvēks kā tiesisko attiecību dalībnieks, kam piemīt tiesībspēja un (līdz ar noteikta vecuma sasniegšanu) rīcībspēja.
PiemēriPašnodarbināta persona.
- Pašnodarbināta persona.
- Personas identitātes apliecināšana.
- Dzīvesvieta jādeklarē personām, kuras maina dzīvesvietu.
Stabili vārdu savienojumiFiziska persona. Juridiskā persona.
- Fiziska persona — cilvēks kā tiesisko attiecību subjekts, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja.
- Juridiskā persona — iestāde, uzņēmums, organizācija u. tml., kas savā vārdā rīkojas kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
- Personas identitāte — joma: jurisprudence personas atbilstība dokumentos minētajai personai.
- Uzticības persona — cilvēks, kam var uzticēties.
3.Tēls (parasti romānā, lugā u. tml.).
PiemēriRomāna galvenā persona.
- Romāna galvenā persona.
- Izrādē darbojošās personas.
Stabili vārdu savienojumiPersonu runa.
- Personu runa — daiļradē attēloto personu (personāža) runa.
4.joma: valodniecība Kategorija vai gramatiskā forma, kas izsaka runātāja un darbības veicēja attieksmes.
PiemēriDarbības vārda vienskaitļa trešā persona.
- Darbības vārda vienskaitļa trešā persona.
- Personas vietniekvārds.
Cilme:No latīņu persona.