personificēt
personificēt [pȩ̀rsonificêt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
personificējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Piešķirt (piem., priekšmetam, parādībai, dzīvniekam, augam) cilvēka īpašības.
PiemēriBieži pērkons tiek personificēts kā debesu kalējs, kas kaļ debesu smēdē.
- Bieži pērkons tiek personificēts kā debesu kalējs, kas kaļ debesu smēdē.
- Kampaņas ietvaros Latviju apceļoja īpaši izveidots tēls Cūkmens, kas personificē dabas piesārņotājus.
2.Padarīt personisku, individuālu, piemērotu konkrētai personai, personām.
PiemēriPersonificēt dzīvokļa interjeru.
- Personificēt dzīvokļa interjeru.
3.Iemiesot sevī, iztēloties sevi kāda cita vietā.
PiemēriAr kuru tēlu vari sevi personificēt?
- Ar kuru tēlu vari sevi personificēt?
- Cilvēki Baznīcu personificē ar mācītāju, bet tas nav pareizi, jo Baznīcu personificē Dievs.