personificēt
personificēt [pȩ̀rsonificêt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
personificējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Piešķirt (piem., priekšmetam, parādībai, dzīvniekam, augam) cilvēka īpašības.
PiemēriBieži pērkons tiek personificēts kā debesu kalējs, kas kaļ debesu smēdē.
2.Padarīt personisku, individuālu, piemērotu konkrētai personai, personām.
PiemēriPersonificēt dzīvokļa interjeru.
3.Iemiesot sevī, iztēloties sevi kāda cita vietā.
PiemēriAr kuru tēlu vari sevi personificēt?