personisks
personisks [pȩ̀rsõnisks] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
personiska [pȩ̀rsõniska] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
personiski [pȩ̀rsõniski] apstākļa vārds
1.Tāds, kas ir kādas personas īpašumā.
PiemēriPersoniskā māja.
- Personiskā māja.
1.1.Tāds, kas ir kādas personas tiešā rīcībā; tāds, kas strādā pie kādas personas.
PiemēriMinistra personiskais sekretārs.
- Ministra personiskais sekretārs.
- Personiskais asistents.
2.Tāds, kas ir saistīts ar kādu personu individuāli; tāds, kas raksturīgs kādai personai individuāli; personīgs2.
PiemēriPersoniskais viedoklis.
- Personiskais viedoklis.
- Personiskā priekšzīme.
- Sportists sasniedzis jaunu personisko rekordu.
- Interesēties par citu cilvēku personisko dzīvi.
3.Tāds, kas attiecas uz kādu konkrētu personu; tāds, kas paredzēts kādai konkrētai personai; personīgs3.
PiemēriPersonisks uzaicinājums.
- Personisks uzaicinājums.
Stabili vārdu savienojumiPersoniskā lieta.
- Personiskā lieta — dokumentu un citu materiālu kopums par kādu personu (parasti darba vietā).