mīties2
mīties [mîtiês] mijos, mijies, mijas, pag. mijos atgriezenisks, darbības vārds
1.Secīgi nomainīt (citam citu); rasties, veidoties (kā cita vietā).
PiemēriDarbs mijas ar atpūtu.
1.1.Atrasties secīgi (citam aiz cita).
PiemēriKalni mijas ar lejām.
2.joma: valodniecība Rasties citas skaņas, fonēmas vietā.
PiemēriLīdzskanis k mijas ar c.
3.novecojis Savstarpēji mainīt (ko).
PiemēriMīties ar gredzeniem.