mīties2
mīties [mîtiês] mijos, mijies, mijas, pag. mijos darbības vārds; atgriezenisks
1.Secīgi nomainīt (citam citu); rasties, veidoties (kā cita vietā).
PiemēriDarbs mijas ar atpūtu.
- Darbs mijas ar atpūtu.
- Atkusnis mijās ar salu.
- Laimīgi brīži mijušies ar nelaimīgiem.
- Rudeņi un ziemas, pavasari un vasaras mijas, nāk un aiziet, dzīve rit ritēdama ar saules zelta kamolu.
1.1.Atrasties secīgi (citam aiz cita).
PiemēriKalni mijas ar lejām.
- Kalni mijas ar lejām.
- Egļu audzes mijās ar birztalām.
2.joma: valodniecība Rasties citas skaņas, fonēmas vietā.
PiemēriLīdzskanis k mijas ar c.
- Līdzskanis k mijas ar c.
3.novecojis Savstarpēji mainīt (ko).
PiemēriMīties ar gredzeniem.
- Mīties ar gredzeniem.