miteklis
miteklis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
Mājoklis, mītne; dzīves vieta.
PiemēriTikt pie mitekļa.
- Tikt pie mitekļa.
- Sameklēt sev kādu mitekli.
- Uzbūvēt jaunu mitekli aitām.
- Pūces miteklis bija koka dobumā.
- Izgatavot piemērotu mitekli sunim.