vecīgs
vecīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
vecīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
vecīgi apstākļa vārds
vecīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas piemīt, raksturīgs vecam cilvēkam.
PiemēriVecīgs rokraksts.
- Vecīgs rokraksts.
- Vecīga seja.
- Vecīga balss.
1.1.Veclaicīgs, nemoderns.
PiemēriVecīgā dzīvojamā fonda pakāpeniska renovācija.
- Vecīgā dzīvojamā fonda pakāpeniska renovācija.
- Tu esi vecīgi un bezgaumīgi saģērbusies!
2.Pavecs (par cilvēku); arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas īpašības.
PiemēriVecīgs saimnieks.
- Vecīgs saimnieks.
- Vecīgais tētis.