izklaidība
izklaidība lietvārds; sieviešu dzimte
Psihisks stāvoklis, arī rakstura īpašība, kam piemīt izkliedēta, nenoturīga uzmanība, nespēja koncentrēties.
PiemēriDaudzus skolēnus dienas beigās pārņem izklaidība.
- Daudzus skolēnus dienas beigās pārņem izklaidība.
- Izklaidībā sieviete aizmirsa aizslēgt durvis.