persona
persona [pȩ̀rsõna] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Atsevišķs cilvēks.
PiemēriNepiederoša persona.
2.joma: jurisprudence Cilvēks kā tiesisko attiecību dalībnieks, kam piemīt tiesībspēja un (līdz ar noteikta vecuma sasniegšanu) rīcībspēja.
PiemēriPašnodarbināta persona.
Stabili vārdu savienojumiFiziska persona. Juridiskā persona.
3.Tēls (parasti romānā, lugā u. tml.).
PiemēriRomāna galvenā persona.
Stabili vārdu savienojumiPersonu runa.
4.joma: valodniecība Kategorija vai gramatiskā forma, kas izsaka runātāja un darbības veicēja attieksmes.
PiemēriDarbības vārda vienskaitļa trešā persona.
Cilme:No latīņu persona.