burvis
burvis -vja, dsk. ģen. -vju lietvārds; vīriešu dzimte
burve dsk. ģen. -vju lietvārds; sieviešu dzimte
1.Tas (cilvēks vai pārdabiska būtne), kam piemīt spēja noburt.
PiemēriBurve viņus pārvērta par akmeņiem.
- Burve viņus pārvērta par akmeņiem.
2.formā: ģenitīvs Tāds, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības.
PiemēriBurvju nūjiņa.
- Burvju nūjiņa.
- Burvju paklājs.
Stabili vārdu savienojumiBurvja nešļava. Burvju loks. Burvju mākslinieks.
- Burvja nešļava — nesamais, ko ienes un noliek otra cilvēka mājā, lai viņam kaitētu.
- Burvju loks idioma — apstākļu kopums, no kura nevar rast izeju.
- Burvju mākslinieks — iluzionists.
- Burvju paklājs — paklājs, kam piemīt pārdabiskas spējas (pasakās).