burvis
burvis -vja, dsk. ģen. -vju lietvārds; vīriešu dzimte
burve dsk. ģen. -vju lietvārds; sieviešu dzimte
1.Tas (cilvēks vai pārdabiska būtne), kam piemīt spēja noburt.
PiemēriBurve viņus pārvērta par akmeņiem.
2.formā: ģenitīvs Tāds, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības.
PiemēriBurvju nūjiņa.
Stabili vārdu savienojumiBurvja nešļava. Burvju loks. Burvju mākslinieks.