Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
burzīt
burzīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
Spaidot un berzējot (pirkstos, rokās) darīt negludu.
PiemēriBurzīt drānu, mutautiņu.