Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
burzīt
-u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
Spaidot un berzējot (pirkstos, rokās) darīt negludu.
PiemēriBurzīt drānu, mutautiņu.