Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
burzguļot
burzguļot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
Strauji plūstot, radīt šļakatas, putas, burbuļus un savdabīgu troksni (par ūdeni, strautiem, upēm).
PiemēriPie ūdenskrituma ūdens burzguļoja.