burvis
burvis -vja, dsk. ģen. -vju vīriešu dzimte, lietvārds
burve dsk. ģen. -vju sieviešu dzimte, lietvārds
1.Tas (cilvēks vai pārdabiska būtne), kam piemīt spēja noburt.
PiemēriBurve viņus pārvērta par akmeņiem.
2.formā: ģenitīvs Tāds, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības.
PiemēriBurvju nūjiņa.
Stabili vārdu savienojumiBurvja nešļava. Burvju loks. Burvju mākslinieks.