Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
burts
burts lietvārds; vīriešu dzimte
1.Rakstu zīme valodas skaņas vai skaņu grupas apzīmēšanai.
PiemēriRakstīts, drukāts burts.
  • Rakstīts, drukāts burts.
  • Latīņu, slāvu burti.
  • Burtu savienojumi.
  • Apzīmēt nogriezni ar burtiem a un b.
Stabili vārdu savienojumiDrukātie burti. Gotiskie burti. Gotu burti.
1.1.Šāda grafiska zīme (kā) nosaukšanai, apzīmēšanai.
PiemēriEiro apzīmē ar burtiem EUR.
  • Eiro apzīmē ar burtiem EUR.
2.Tipogrāfijas salikuma vienība – burtstabiņš.
PiemēriMetāla, koka burti.
  • Metāla, koka burti.
  • Burtu liešana.
  • Burta augstums – burtstabiņa garums no kājas līdz burta attēlam.
Stabili vārdu savienojumiBurta kalps. Burts burtā. Burtu garnitūra. Cilvēks ar lielo burtu.
  • Burta kalps idioma cilvēks, kas pedantiski ievēro priekšrakstus, neiedziļinoties būtībā.
  • Burts burtā idioma ļoti precīzi, burtiski.
  • Burtu garnitūra burtu komplekts, kurā sakopoti burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma, slīpuma.
  • Cilvēks ar lielo burtu idioma saka par ļoti cienījamu, augsti vērtējamu cilvēku.
  • Ierakstīt zelta burtiem (vēsturē) idioma saka par kādu sevišķi nozīmīgu notikumu, sasniegumu.
  • Turēties pie burta idioma rīkoties formāli, birokrātiski, tikai pēc priekšrakstiem, neiedziļinoties būtībā.
Cilme:Senāk par burtu sauca kokā grieztas zīmes. J. Alunāns ieteica vārdu burts lietot agrākā bokstāba (no vācu Buchstabe) vietā.