Paplašinātā meklēšana
Meklējam burzīt.
Atrasts vārdos (6):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (21):
- auss Atlocīti, saburzīti stūri (papīru lapām, grāmatām, burtnīcām).
- sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, (to) sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu u. tml.
- sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs (piem., ar iespiedumiem).
- sagumzīt Gumzot padarīt negludu; saburzīt; saņurcīt.
- bružāt Ilgstoši, arī vairākkārt burzīt, berzēt; nevīžīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- apņurcīt Mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu.
- ieburzīt Mazliet, arī vietumis saburzīt.
- apburzīt Nevērīgi lietojot, valkājot, padarīt negludu, neizskatīgu; mazliet saburzīt.
- noņurcīt Ņurcot (piem., ar rokām) saburzīt, sagumzīt, arī nobružāt, padarīt neizskatīgu.
- čaukstēt Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, plānu, sausu, kas tiek locīts, burzīts u. tml.).
- plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt sīkās daļās; raustot viegli burzīt.
- pluinīt Raustīt, plucināt, arī burzīt.
- saņurcīt Saburzīt, arī burzot saspaidīt.
- sakrunkot Saburzīt, sagumzīt (ko), tā ka (tajā) izveidojas krunkas.
- sačammāt Saburzīt, sagumzīt.
- saburnīt Saburzīt.
- samīcīt Saspaidīt, saburzīt (ko).
- sasēdēt Sēžot (uz kā), saburzīt (ko).
- maidzīt Spaidīt, mīcīt, masēt; burzīt.
- žņaudzīt Spēcīgi (parasti nervozi) spaidīt, arī burzīt.
- zaķauss Uzlocīts, saburzīts (piem., burtnīcas) lapas stūris.
burzīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV