samīcīt
samīcīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
samīcīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Mīcot padarīt (ko), parasti pilnīgi, viendabīgu, elastīgu.
PiemēriSamīcīt mīklu.
- Samīcīt mīklu.
- Keramiķe samīca mālu.
Stabili vārdu savienojumiSamīcīt maizi.
- Samīcīt maizi — pagatavot mīklu maizes cepšanai.
2.sarunvaloda Saspaidīt, saburzīt (ko).
PiemēriOgas kastē samīcītas un mitras.
- Ogas kastē samīcītas un mitras.
- Cepure frizūru var samīcīt.
2.1.Ar triecienu, spiedienu u. tml. deformēt.
PiemēriAutomašīnai avārijā samīcīts sāns.
- Automašīnai avārijā samīcīts sāns.
2.2.Sitot, grūžot u. tml. savainot, piekaut.
PiemēriNotriekt pretinieku zemē un kārtīgi samīcīt.
- Notriekt pretinieku zemē un kārtīgi samīcīt.