samīcīt
samīcīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
samīcīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Mīcot padarīt (ko), parasti pilnīgi, viendabīgu, elastīgu.
PiemēriSamīcīt mīklu.
Stabili vārdu savienojumiSamīcīt maizi.
2.sarunvaloda Saspaidīt, saburzīt (ko).
PiemēriOgas kastē samīcītas un mitras.
2.1.Ar triecienu, spiedienu u. tml. deformēt.
PiemēriAutomašīnai avārijā samīcīts sāns.
2.2.Sitot, grūžot u. tml. savainot, piekaut.
PiemēriNotriekt pretinieku zemē un kārtīgi samīcīt.