Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
pluinīt
pluinīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
pluinīties atgriezenisks, darbības vārds
1.formā: trešā persona Raustīt, purināt, plivināt (parasti par vēju).
PiemēriPluinīt matus.
2.Raustīt, plucināt, arī burzīt.
PiemēriBērns pluinīja mīksto rotaļlietu.