pluinīt
pluinīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
pluinīties darbības vārds; atgriezenisks
1.formā: trešā persona Raustīt, purināt, plivināt (parasti par vēju).
PiemēriPluinīt matus.
- Pluinīt matus.
- Vējš pluinīja koku zarus.
- Vēja brāzmas pluina gājēja apģērbu.
2.Raustīt, plucināt, arī burzīt.
PiemēriBērns pluinīja mīksto rotaļlietu.
- Bērns pluinīja mīksto rotaļlietu.
- Kaķēns pluina dzijas kamolu.
- Pluinīt vecās avīzes.