Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
auseklītis
auseklītis -ša, dsk. ģen. -šu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Dem. → auseklis.
2.Ornaments – stilizēts zvaigznes attēls.
PiemēriIeaust auseklīšus džemperī.
2.1.Nozīmīte ar šādu ornamentu.
PiemēriPiespraust auseklīti pie žaketes.