ausaine
ausaine dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
Vīriešu (ziemas) cepure ar sānu atlokiem; ausene.
PiemēriTrušādas ausaine.
- Trušādas ausaine.
- Sasiet ausaini zem zoda.
- Staigāt ausainē.