aura
aura lietvārds; sieviešu dzimte
1.Spīdošs oreols, ko rada cilvēka enerģētiskais starojums; biolauks.
PiemēriGaismas pilna aura.
- Gaismas pilna aura.
- Noņemt slikto auru.
- Redzēt auras.
1.1.Sevišķa gaisotne, ko izstaro vai kas raksturīga (vietai, cilvēkam u. tml.).
PiemēriŠeit valda īpaša aura.
- Šeit valda īpaša aura.
- Māja ar savu auru.
- Pīlādzim ir labvēlīga aura.
2.joma: medicīna Pēkšņi, īslaicīgi psihiski un veģetatīvi traucējumi, parasti epilepsijas lēkmes sākumā.
PiemēriAura slimniekam parasti ir vienveidīga, ilgst dažas sekundes.
- Aura slimniekam parasti ir vienveidīga, ilgst dažas sekundes.
Cilme:No latīņu, grieķu aura ‘vēsma’.