Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
ausainis
ausainis -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Dzīvnieks ar lielām ausīm.
PiemēriGar mežmalu aizcilpoja ausainis.
1.1.sarunvaloda Neattapīgs cilvēks.
PiemēriTas nu gan ir ausainis!