jūs
jūs ģen. jūsu, dat. jums, akuz. jūs, instr. ar jums, lok. jūsos personas vietniekvārds; formā: otrā persona, daudzskaitlis
1.Divi vai vairāki cilvēki, kurus uzrunā, pie kuriem vēršas.
PiemēriNāciet ātrāk, jūs jau gaida!
1.1.Pieklājības forma, uzrunājot vienu cilvēku, vēršoties pie viena cilvēka.
PiemēriToreiz jūs bijāt vēl mazs.
Stabili vārdu savienojumiBūt uz jūs (ar kādu). Būt uz jūs (ar ko).
2.personas vietniekvārds; formā: ģenitīvs Tāds, kas pieder, piemīt diviem vai vairākiem cilvēkiem, kurus uzrunā, pie kuriem vēršas.
PiemēriKur ir jūsu somas, bērni?
2.1.Tāds, kas pieder, piemīt vienam cilvēkam, pie kura vēršas oficiāli vai ar pieklājības uzrunu.
PiemēriPaldies par jūsu atbalstu!
Stabili vārdu savienojumiEs tev (arī viņam, jums u. tml.) parādīšu! Kas (tev, jums, viņam, viņai u. tml.) par daļu.
Normatīvais komentārs:Rakstiski vēršoties pie kāda cilvēka, piem., vēstulē, vietniekvārdus jūs, jūsu, jums raksta ar lielo sākuma burtu – Jūs, Jūsu, Jums.