kodīt
kodīt [kuôdît] -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Vairākkārt kost (ko); košļāt.
PiemēriKodīt smilgas stiebru.
- Kodīt smilgas stiebru.
- Kodīt zīmuļa galu.
1.1.Vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem.
PiemēriKodīt lūpas.
- Kodīt lūpas.
- Lai nesmietos, viņš kodīja mēli.