uzblīst
uzblīst -blīstu, -blīsti, -blīst, pag. -blīdu darbības vārds; intransitīvs; lieto: retāk
uzblīzt -blīstu, -blīsti, -blīst, pag. -blīzu darbības vārds; intransitīvs
1.Kļūt ļoti tuklam, pilnīgam.
PiemēriSaslimu ar sirdi un sāku uzblīst.
- Saslimu ar sirdi un sāku uzblīst.
- Uzblīdusi kundze.
2.formā: trešā persona Piebriest, izspiesties; rasties un palielināties.
PiemēriUzblīdušas vēnas.
- Uzblīdušas vēnas.
- Uzblīdusi svārku kabata.
- No airiem plaukstās uzblīda tulznas.
- Uzblīdusi seja.
- Uzblīduši kotiku ķermeņi.
2.1.pārnestā nozīmē Nevēlami palielināties apjomā.
PiemēriVai Rīga uzblīdīs vēl lielāka?
- Vai Rīga uzblīdīs vēl lielāka?
- Valsts pārvaldes aparāts ir uzblīdis.
3.formā: trešā persona Atkūstot, piesūcoties ar mitrumu, uzbriest, kļūt staignam; piesūkties ar mitrumu, palielināties apjomā (parasti biezumā).
PiemēriPēc atkušņa uzblīda lauku ceļš.
- Pēc atkušņa uzblīda lauku ceļš.
- Lietū uzblīdis purvs.
- Samirkusi un uzblīdusi grāmata.