žmiegt
žmiegt žmiedzu, žmiedz, žmiedz, pag. žmiedzu darbības vārds; transitīvs
1.Cieši, stingri saņemt, apņemt; spiest, spaidīt (ko).
PiemēriŽmiegt saujā monētas.
- Žmiegt saujā monētas.
- Suns žmiedz asti kājstarpē.
- Aizkustinājuma jūtu pārņemts, žmiedzu meiteni sev pie krūts.
2.sarunvaloda Censties nonāvēt (parasti žņaudzot).
PiemēriŽmiedz viņu nost!
- Žmiedz viņu nost!