piemīdīt
piemīdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
PiemēriPiemīdīt ar kājām zemi.
2.Staigājot ar netīriem, slapjiem apaviem vai kājām, padarīt netīru, slapju (piem., grīdu).
PiemēriPiemīdīt dubļainām kājām nesen izmazgāto grīdu.