nodrukāt
nodrukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Drukājot, iespiežot izgatavot.
PiemēriNodrukāt kāzu ielūgumus.
- Nodrukāt kāzu ielūgumus.
- Koncerta programmas jau nodrukātas.
- Pastmarka nodrukāta 500 000 eksemplāru tirāžā.
1.1.Iespiest, publicēt.
PiemēriNodrukāta grāmatas papildtirāža.
- Nodrukāta grāmatas papildtirāža.
- Nodrukāt rakstu žurnālā.
- Avīzē nodrukāta intervija ar mākslinieku.
Stabili vārdu savienojumiNodrukāt tekstu.
- Nodrukāt tekstu — iespiest tekstu vai uzrakstīt to ar datoru.