nodrošināties
nodrošināties [nùodrùošinâtiês] -inos, -inies, -inās, pag. -inājos darbības vārds; atgriezenisks
1.Apgādāties (ar ko) nepieciešamajā daudzumā; sagādāt sev to, kas nepieciešams, noder, aizsargā u. tml.
PiemēriNodrošināties ar pārtiku.
2.Veikt pasākumus, lai pasargātos, paglābtos (no kā).
PiemēriNopakojot logu starpas, laikus nodrošināties pret aukstumu.