žņerkstēt
žņerkstēt 3. pers. žņerkst, pag. žņerkstēja intransitīvs, darbības vārds
žņerkstiens vīriešu dzimte, lietvārds
žņerkstoņa sieviešu dzimte, lietvārds
Radīt skarbu, griezīgu troksni (piem., par priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriSmiltis žņerkst zobos.