izšķaidīt
izšķaidīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
izšķaidīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Šķaidot izkliedēt.
PiemēriIzšķaidīt dubļus uz visām pusēm.
1.1.Šķaidot saspiest, pārvērst bezveidīgā masā.
PiemēriIzšķaidīt kunkuļus mērcē.
1.2.Sitienu, triecienu rezultātā tikt sadragātam, iznīcinātam.
PiemēriIzšķaidīt smadzenes.
1.3.pārnestā nozīmē Izkliedēt, daļēji iznīcināt (kādu kopumu).
PiemēriKaujās izšķaidīta karaspēka daļa.