plakt
plakt ploku [plùoku], ploc, plok, pag. plaku darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Kļūt tādam, kam mazinās apjoms, līmenis (parasti augstums, biezums u. tml.).
PiemēriSniegs plok.
- Sniegs plok.
- Ūdens līmenis upē plok.
- Pudeles saturs ātri plok.
1.1.Vājināties (par psihisku stāvokli).
PiemēriDrosme pamazām plok.
- Drosme pamazām plok.
- Cerības lēni plok.
2.Cieši tuvināties, spiesties klāt.
PiemēriPlakt pie stumbra.
- Plakt pie stumbra.