planēt1
planēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
planējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Lidot bez vilkmes, izmantojot tikai gaisa strāvas (par lidaparātiem).
PiemēriLidmašīna planē.
1.1.Lidot, arī turēties gaisā ar nekustīgi izplestiem spārniem (par putniem).
PiemēriStārķis planē gaisā.