plandīt
plandīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; intransitīvs
plandīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Būt tādam, kurā gaisa plūsmas iedarbībā veidojas kustīgas krokas, viļņi; plīvot.
PiemēriKarogs plandīja mastā.
1.1.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pland.
PiemēriVējš planda plēvi pa gaisu.