plakt
plakt ploku [plùoku], ploc, plok, pag. plaku intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Kļūt tādam, kam mazinās apjoms, līmenis (parasti augstums, biezums u. tml.).
PiemēriSniegs plok.
1.1.Vājināties (par psihisku stāvokli).
PiemēriDrosme pamazām plok.
2.Cieši tuvināties, spiesties klāt.
PiemēriPlakt pie stumbra.